Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'pasēja' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'pasēja' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
pasēja
[I pasẽja,
1) eine Saat, die nach der Hauptsaat od. mit dieser zugleich gesät wird (Klee und Roggen):
rudziem šuogad ābuoliņš pasējā Jürg.;
2) "spät gesätes Sommergetreide"
Warkl.;
3) zum zweiten Mal an der gleichen Stelle gesätes Getreide
Warkh.]
Avots: ME III, 97
1) eine Saat, die nach der Hauptsaat od. mit dieser zugleich gesät wird (Klee und Roggen):
rudziem šuogad ābuoliņš pasējā Jürg.;
2) "spät gesätes Sommergetreide"
Warkl.;
3) zum zweiten Mal an der gleichen Stelle gesätes Getreide
Warkh.]
Avots: ME III, 97
pasēja
Šķirkļa skaidrojumā (4)
cieti
ciêti,
1): mēs te c. dzievājām (arbeiteten)
Grob. aita c. vien zīda savu bē̦rnu Siuxt, bij jāpasējas c. (man musste fest aufpassen), ka nezuog ebenda. es kritu un sasitu c. savu ruoku Kand. kad cietāki jābrauc (wenn man viel fahren muss), tad duod miltus zirgiem Salis;
2): guovs četri mēneši bija c. (war nicht milchend)
Sonnaxt;
4): tur ir c. slaps Buschhof (bei Kreuzb.) n. FBR. IV, 77. biju c. slima Sonnaxt (ähnlich in Windau n. Latv. Saule 1929, S. 797 und 798); ‡
5) "skuopi" AP.: kad c. vien dzīvuo, tad tik bēdīgi nav; paē̦duši e̦sam visi; ‡
6) laut:
runā tâ klusi; nevaruot izrunāt cietāk Sonnaxt.
Avots: EH I, 278, 279
1): mēs te c. dzievājām (arbeiteten)
Grob. aita c. vien zīda savu bē̦rnu Siuxt, bij jāpasējas c. (man musste fest aufpassen), ka nezuog ebenda. es kritu un sasitu c. savu ruoku Kand. kad cietāki jābrauc (wenn man viel fahren muss), tad duod miltus zirgiem Salis;
2): guovs četri mēneši bija c. (war nicht milchend)
Sonnaxt;
4): tur ir c. slaps Buschhof (bei Kreuzb.) n. FBR. IV, 77. biju c. slima Sonnaxt (ähnlich in Windau n. Latv. Saule 1929, S. 797 und 798); ‡
5) "skuopi" AP.: kad c. vien dzīvuo, tad tik bēdīgi nav; paē̦duši e̦sam visi; ‡
6) laut:
runā tâ klusi; nevaruot izrunāt cietāk Sonnaxt.
Avots: EH I, 278, 279
daikari
daikari, ‡
2) "?": gājēju drēbes gabali nebij ne˙kādi ..., bet tādi d., kas pasēja (passten)
katram ce̦lmam Mekons Debess vajā (1873), S. 9.
Avots: EH I, 302
2) "?": gājēju drēbes gabali nebij ne˙kādi ..., bet tādi d., kas pasēja (passten)
katram ce̦lmam Mekons Debess vajā (1873), S. 9.
Avots: EH I, 302
pasēt
pasẽt [li. pasė´ti], tr.;
[1) ein wenig säen:
tē̦vs pasēja un aizsteidzās Jürg.;
2) mit dem Säen zurechtkommen]:
ve̦cais tikkuo arājiem varēja pasēt MWM. VI, 637;
[3) nach od. zugleich mit der Hauptsaat säen:
p. rudziem ābuoliņu; zirņiem auzas Jürg.;
4) pasẽt miežus zem arkla N.-Peb., Gerste säen mit der Absicht, die Saat (nicht mit der Egge, sondern) mit dem Pfluge unter die Erde zu schaffen.
Refl. -tiês, eine Weile (zu seinem Vergnügen) säen: zē̦ns prasīja pasēties].
Avots: ME III, 97
[1) ein wenig säen:
tē̦vs pasēja un aizsteidzās Jürg.;
2) mit dem Säen zurechtkommen]:
ve̦cais tikkuo arājiem varēja pasēt MWM. VI, 637;
[3) nach od. zugleich mit der Hauptsaat säen:
p. rudziem ābuoliņu; zirņiem auzas Jürg.;
4) pasẽt miežus zem arkla N.-Peb., Gerste säen mit der Absicht, die Saat (nicht mit der Egge, sondern) mit dem Pfluge unter die Erde zu schaffen.
Refl. -tiês, eine Weile (zu seinem Vergnügen) säen: zē̦ns prasīja pasēties].
Avots: ME III, 97
stulms
stùlms,
3): ruokas s. - nuo e̦lkuoņa līdz plaukstai AP.; kāju s. (ostle. stûms < stułms) "stilbs" Auleja;
4): zābaka s. AP., C., N.-Peb., (mit ulˆ ) Auleja (mit ū < uł ), Drobbusch, Heidenfeld, Kaltenbr., Smilt., (mit ulˆ 2 ) Dobl., Kegeln, Ziepelhof, Zögenhof; zeķes s. Auleja (mit ū < uł ), Kaltenbr.;
5): ē̦kas s. stāvēja kâ viena gabala Jauns. J. un v. 108; ‡
6) "stāvs, augums": nū vaira ce̦pure nepiepasēja pie visa stulma Jauns. Raksti VIII, 384.
Avots: EH II, 594
3): ruokas s. - nuo e̦lkuoņa līdz plaukstai AP.; kāju s. (ostle. stûms < stułms) "stilbs" Auleja;
4): zābaka s. AP., C., N.-Peb., (mit ulˆ ) Auleja (mit ū < uł ), Drobbusch, Heidenfeld, Kaltenbr., Smilt., (mit ulˆ 2 ) Dobl., Kegeln, Ziepelhof, Zögenhof; zeķes s. Auleja (mit ū < uł ), Kaltenbr.;
5): ē̦kas s. stāvēja kâ viena gabala Jauns. J. un v. 108; ‡
6) "stāvs, augums": nū vaira ce̦pure nepiepasēja pie visa stulma Jauns. Raksti VIII, 384.
Avots: EH II, 594