daikari

[daikari, das Gerümpel Wid.; wohl zu daiks, Sache.]

Avots: ME I, 430


daikari

daikari, ‡

2) "?": gājēju drēbes gabali nebij ne˙kādi ..., bet tādi d., kas pasēja (passten)
katram ce̦lmam Mekons Debess vajā (1873), S. 9.

Avots: EH I, 302