pasacīt
pasacît, Refl. -tiês,
2): mun ir smagi jāpasakās par tuo guodu Jauns. Raksti VIII, 323 (ähnlich 380).
Avots: EH XIII, 169
2): mun ir smagi jāpasakās par tuo guodu Jauns. Raksti VIII, 323 (ähnlich 380).
Avots: EH XIII, 169
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'pasacīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'pasacīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
pasacīt
pasacît [li. pasakýti], tr., sagen, zuraunen, mitteilen: lai izpuva kalpa mēle, kas mātei pasacīja! BW. piel.2 126I7. Refl. -tiês,
1) sagen, mitteilen:
pasakies tu, puisīti, kādu guodu še atnāci! BW. 35250;
2) danken:
viņš pasakās par tuo paduomu LP. VI, 1055; ungew. für pateiktiês.
Avots: ME III, 93
1) sagen, mitteilen:
pasakies tu, puisīti, kādu guodu še atnāci! BW. 35250;
2) danken:
viņš pasakās par tuo paduomu LP. VI, 1055; ungew. für pateiktiês.
Avots: ME III, 93
Šķirkļa skaidrojumā (5)
dergties
dergtiês, ‡
2) mächtig gelüsten
Bergfried, Ekau, Salgaln: man de̦rdzas (Infinitivform unbekannt) viņam tuo pasacīt.
Avots: EH I, 316
2) mächtig gelüsten
Bergfried, Ekau, Salgaln: man de̦rdzas (Infinitivform unbekannt) viņam tuo pasacīt.
Avots: EH I, 316
muļķēt
muļķêt (unter muļˆķuôt),
1): auch (mit uļˆ 2 ) Seyershof; ‡
2) ohne es zu verstehen, lesen od. sprechen
Auleja: kaî tu nemuļķēsi, kad nevari pasacīt, kas te ira!
Avots: EH I, 831
1): auch (mit uļˆ 2 ) Seyershof; ‡
2) ohne es zu verstehen, lesen od. sprechen
Auleja: kaî tu nemuļķēsi, kad nevari pasacīt, kas te ira!
Avots: EH I, 831
nodot
nùoduôt,
1): n. (samaksāt) simtu latu AP., Ramkau; ‡
3) herab- resp. hinabreichen
Linden in Kurl.: n. (nuo kaudzes) grābekli zemē; ‡
4): "pasacīt" (etwas Unangenehmes?) Strasden: es viņam nuoduodu dažuos vārduos, un diezgan. priekšā viņš labs, bet aiz muguras nuoduod krietni. Refl. -tiês, ‡
4) sich hin- od. weg- begeben, hinziehen
(intr.) Auleja: lietus mākuonis nuodevēs uz tuo pusi; ‡
5) (zu viel) weggeben
(intr.) Frauenb.: viņš par daudz citiem nuoduodas (tâ ka pašam pietrūkst); ‡
6) ergehen, passieren
Segew. u. a.: viņam slikti nuodevies Wolm. kas te nuosidevis (= nuoticis)? Preiļi (Kur. Nehrung); ‡
7) glücken, gelingen
(vgl. r. удаться): pirmuo nakti Ķilpukam nenuosadeve Pas. XlV, 393. paduoms ... nuosadeve VI, 109.
Avots: EH II, 42
1): n. (samaksāt) simtu latu AP., Ramkau; ‡
3) herab- resp. hinabreichen
Linden in Kurl.: n. (nuo kaudzes) grābekli zemē; ‡
4): "pasacīt" (etwas Unangenehmes?) Strasden: es viņam nuoduodu dažuos vārduos, un diezgan. priekšā viņš labs, bet aiz muguras nuoduod krietni. Refl. -tiês, ‡
4) sich hin- od. weg- begeben, hinziehen
(intr.) Auleja: lietus mākuonis nuodevēs uz tuo pusi; ‡
5) (zu viel) weggeben
(intr.) Frauenb.: viņš par daudz citiem nuoduodas (tâ ka pašam pietrūkst); ‡
6) ergehen, passieren
Segew. u. a.: viņam slikti nuodevies Wolm. kas te nuosidevis (= nuoticis)? Preiļi (Kur. Nehrung); ‡
7) glücken, gelingen
(vgl. r. удаться): pirmuo nakti Ķilpukam nenuosadeve Pas. XlV, 393. paduoms ... nuosadeve VI, 109.
Avots: EH II, 42
novīdēt
nùovîdêt, refl. -tiês, gönnen, sich gönnen: tev tuo pasacīt man nuovīdi! MWM. II1, 390, tie kumuosi liekas būt tik tre̦kni, ka ne˙viena valsts uotrai nevar ne par kuo nuovīdēt tuos paņemt MW. Gew. negiert: nenuovīdêt [slav. nenaviděti "hassen"), refl. -tiês, nicht gönnen, sich nicht gönnen: pat ne kumuosiņu maizes nenuovīduši [von einem *nenuovīst] LP. V, 200. tas nenuovīd citam ne˙kā Naud., Kand. viņš jau nenuovīdas ne paēst Naud. viņa nenuovīdas uotram ne ūdens lāsītes Lautb.
Avots: ME II, 888
Avots: ME II, 888
pirma
pirma,
1): auch (mit ir̂ 2 ) Kal. n. FBR. IX, 106, Perkunen n. FBR. XVIII, 133, (mit ir̂) Gr.-Buschh., Oknist, Sonnaxt, (mit ìr 2 ) Kaltenbr.: viņš p. bija te Gr.-Buschh. vajadzējis p. pasacīt šam Kaltenbr.;
2): pir̂ma Jāņu nuomira Lubn., Nerft. pir̂ma mane, atgājis Oknist, p. kaŗiem Wessen n. FBR. XIII, 91, (mit ir̂) Sussei n. FBR. VII, 144.
Avots: EH XIII, 237
1): auch (mit ir̂ 2 ) Kal. n. FBR. IX, 106, Perkunen n. FBR. XVIII, 133, (mit ir̂) Gr.-Buschh., Oknist, Sonnaxt, (mit ìr 2 ) Kaltenbr.: viņš p. bija te Gr.-Buschh. vajadzējis p. pasacīt šam Kaltenbr.;
2): pir̂ma Jāņu nuomira Lubn., Nerft. pir̂ma mane, atgājis Oknist, p. kaŗiem Wessen n. FBR. XIII, 91, (mit ir̂) Sussei n. FBR. VII, 144.
Avots: EH XIII, 237