Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'paslepen' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'paslepen' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)

paslepen

pasle̦pe̦n, pasle̦pe̦ni, pasle̦pe̦nis, Adv., heimlich, geheim: gribē̦dams mūs[u] māsiņu pasle̦pe̦ni (Var.: pasle̦pe̦nis, pasle̦pe̦n) maldināt BW. 22556. duod ruociņu pasle̦pe̦n (Var.: pasle̦pam, pasle̦pe̦ni 11442)! 582.

Avots: ME III, 102


paslepene

paslepene: auch Salis (vom Vieh).

Avots: EH XIII, 173




paslepenība

paslepenība: paslepenībā pasargāt Mekons Masku balle 5.

Avots: EH XIII, 173



paslepens

pasle̦pe̦ns, [ostle. pasle̦pins Mar. n. RKr. XVII, 136], ziemlich versteckt, verborgen, heimlich: nuosēdies tādā pasle̦pe̦nā vietā LP. VII, 143. lūpas savilkās kâ pasle̦pe̦nā smaidā MWM. X, 838.

Avots: ME III, 102

Šķirkļa skaidrojumā (4)

nozagt

nùozagt, tr., wegstehlen: vakar tautas lielījās nuozagt (Var.: izzagt) vienu malējiņu BW. 13539. Refl. -tiês, sich wegstehlen Spr.: kam tu paslepen esi aizbēdzis un nuo man(is) nuozadzies? I Mos. 31, 27. guovis nuozagušās nuo pulka Aps.

Avots: ME II, 889


paslēpene

paslêpene(s) [PS.], paslepenes">paslepenes St., paslepene">paslepene U., [paslêpine 2 Dunika], die Weichen am Leibe, die Leistengegend: paslēpenes ir mīkstie, bezspalvainie laukumi pavēderē pie priekš- un pakaļkājām Naud., [Libau]. [paslepenes, die Schläfe Für. I unter slept.] Zu li. paslėpnės, paslė´psniai od. slė´psna "die Weichen". (Wenn p (für b) im Wurzelauslaut nicht etwa aus Formen wie li. slė´psna verallgemeinert oder durch den Einfluss von slèpt, li. slė˜pti "verbergen", le. pasle̦pe̦ns (woher wohl das kurze e in le. paslepenes) hervorgerufen ist, so steht hier slēp- neben dem slēb- in got. slēpan "schlafen", an. slápr "träger Mensch", wie le. slāp- (in slāpê "eine Geschwulst fallen machen" u. a.) neben slāb- (in le. saslābt "zusammenfallen" u. a.); zur Bed. vgl. slav. slabina "die Weichen"; vgl. noch Leskien Nom. 369, Persson Beitr. 4893 und Petersson Griech. u. Lat. Wortstudien 33.]

Avots: ME III, 102


paslēpēnes

paslêpene(s) [PS.], paslepenes">paslepenes St., paslepene">paslepene U., [paslêpine 2 Dunika], die Weichen am Leibe, die Leistengegend: paslēpenes ir mīkstie, bezspalvainie laukumi pavēderē pie priekš- un pakaļkājām Naud., [Libau]. [paslepenes, die Schläfe Für. I unter slept.] Zu li. paslėpnės, paslė´psniai od. slė´psna "die Weichen". (Wenn p (für b) im Wurzelauslaut nicht etwa aus Formen wie li. slė´psna verallgemeinert oder durch den Einfluss von slèpt, li. slė˜pti "verbergen", le. pasle̦pe̦ns (woher wohl das kurze e in le. paslepenes) hervorgerufen ist, so steht hier slēp- neben dem slēb- in got. slēpan "schlafen", an. slápr "träger Mensch", wie le. slāp- (in slāpê "eine Geschwulst fallen machen" u. a.) neben slāb- (in le. saslābt "zusammenfallen" u. a.); zur Bed. vgl. slav. slabina "die Weichen"; vgl. noch Leskien Nom. 369, Persson Beitr. 4893 und Petersson Griech. u. Lat. Wortstudien 33.]

Avots: ME III, 102


vērpate

vê̦rpate 2 AP., = vē̦rpata I 2, gedrehter Haarsrhopf (?): vē̦rpates var būt zirgam pie paslepenēm vai citur.

Avots: EH II, 777