Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'paslepen' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'paslepen' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)
paslepen
pasle̦pe̦n,
pasle̦pe̦ni, pasle̦pe̦nis, Adv.,
heimlich, geheim: gribē̦dams mūs[u] māsiņu pasle̦pe̦ni (Var.:
pasle̦pe̦nis, pasle̦pe̦n) maldināt BW. 22556.
duod ruociņu pasle̦pe̦n (Var.:
pasle̦pam, pasle̦pe̦ni 11442)! 582.
Avots: ME III,
102
paslepene
paslepene:
auch Salis (vom Vieh).Avots: EH XIII,
173
paslepene
paslepene(s), s.
paslêpene(s).Avots: ME III,
102
paslepenes
paslepene(s), s.
paslêpene(s).Avots: ME III,
102
paslepenība
paslepenība:
paslepenībā pasargāt Mekons Masku balle 5.
Avots: EH XIII,
173
paslepenība
[
paslepenība L.,
die Heimlichkeit.]Avots: ME III,
102
paslepens
pasle̦pe̦ns, [ostle.
pasle̦pins Mar. n. RKr. XVII, 136],
ziemlich versteckt, verborgen, heimlich: nuosēdies tādā pasle̦pe̦nā vietā LP. VII, 143.
lūpas savilkās kâ pasle̦pe̦nā smaidā MWM. X, 838.
Avots: ME III,
102 Šķirkļa skaidrojumā (4)
nozagt
nùozagt, tr.,
wegstehlen: vakar tautas lielījās nuozagt (Var.:
izzagt) vienu malējiņu BW. 13539. Refl.
-tiês, sich wegstehlen Spr.:
kam tu paslepen esi aizbēdzis un nuo man(is) nuozadzies? I Mos. 31, 27.
guovis nuozagušās nuo pulka Aps.
Avots: ME II,
889
paslēpene
paslêpene(s) [PS.],
paslepenes">paslepenes St.,
paslepene">paslepene U.,
[paslêpine 2 Dunika],
die Weichen am Leibe, die Leistengegend: paslēpenes ir mīkstie, bezspalvainie laukumi pavēderē pie priekš- un pakaļkājām Naud., [Libau].
[paslepenes, die Schläfe Für. I unter
slept.] Zu li. paslėpnės, paslė´psniai od. slė´psna "die Weichen". (Wenn p (für b) im Wurzelauslaut nicht etwa aus Formen wie li. slė´psna verallgemeinert oder durch den Einfluss von slèpt, li. slė˜pti "verbergen", le. pasle̦pe̦ns (woher wohl das kurze e in le. paslepenes) hervorgerufen ist, so steht hier slēp- neben dem slēb- in got. slēpan "schlafen", an. slápr "träger Mensch", wie le. slāp- (in slāpê "eine Geschwulst fallen machen" u. a.) neben slāb- (in le. saslābt "zusammenfallen" u. a.); zur Bed. vgl. slav. slabina "die Weichen"; vgl. noch Leskien Nom. 369, Persson Beitr. 4893 und Petersson Griech. u. Lat. Wortstudien 33.]Avots: ME III,
102
paslēpēnes
paslêpene(s) [PS.],
paslepenes">paslepenes St.,
paslepene">paslepene U.,
[paslêpine 2 Dunika],
die Weichen am Leibe, die Leistengegend: paslēpenes ir mīkstie, bezspalvainie laukumi pavēderē pie priekš- un pakaļkājām Naud., [Libau].
[paslepenes, die Schläfe Für. I unter
slept.] Zu li. paslėpnės, paslė´psniai od. slė´psna "die Weichen". (Wenn p (für b) im Wurzelauslaut nicht etwa aus Formen wie li. slė´psna verallgemeinert oder durch den Einfluss von slèpt, li. slė˜pti "verbergen", le. pasle̦pe̦ns (woher wohl das kurze e in le. paslepenes) hervorgerufen ist, so steht hier slēp- neben dem slēb- in got. slēpan "schlafen", an. slápr "träger Mensch", wie le. slāp- (in slāpê "eine Geschwulst fallen machen" u. a.) neben slāb- (in le. saslābt "zusammenfallen" u. a.); zur Bed. vgl. slav. slabina "die Weichen"; vgl. noch Leskien Nom. 369, Persson Beitr. 4893 und Petersson Griech. u. Lat. Wortstudien 33.]Avots: ME III,
102
vērpate
‡
vê̦rpate 2 AP., = vē̦rpata I 2, gedrehter Haarsrhopf (?): vē̦rpates var būt zirgam pie paslepenēm vai citur.Avots: EH II,
777