šaũt,
šaũju oder (in Arrasch, Drosth., Dunika, Jürg., Schujen u, a.)
šaũnu, šãvu, eine heftige Bewegung nach einer Richtung hin machen U.,
a) schnell schieben oder stossen: maizīt[i] šāvu pašā krāsnes dibe̦nā BW. 35606 (ähnlich 6896; 8117, 2; 10723; Etn, II, 61; LP. V, 37, VII, 853).
šauj kāju vēl priekšā Lapsa - Kūm. 188.
šauj (Var.:
duod, reiche)
ruociņu [man] pasle̦pe̦ni! BW. 11442 var.;
b) einen Schlag oder Hieb versetzen Spr.:
lielajam pliķi šāvu (Var.:
situ, cirtu, devu) BW. 9809, 1 var.
ja nāk vēzis, šaun (Var.:
sit, duod) pa ļipu! 30837 var.
gribējis šaut šim (ar malkas gabalu) pa galvu Etn. II, 86.
šaut pa muti Lapsa - Kūm. 202.
reiz viņam šaut par purnu Vēr. I, 1157 (ähnlich Br. sak. v. 1509).
šaut pa ausi Wid.
šaun pa mizu! Saikava.
šaut zirgam Wid.;
c) (mit einer Schiesswaffe) schiessen: zemē šaut, herunter (tot) schiessen. gaŗām šaut, vorbeischiessen, nicht treffen. šautu tuo putniņu BW. 11430.
lai šie šaunuot katrs savu luodi Pas. IV, 309.
dē̦li tūliņ (grib) šaut, lai dabū ēst LP. IV, 197.
maza plintīte tāļu... šaun RKr. VII, m. 1265,
kam te̦lē̦nam nee̦suot šāvuši! Upīte Medn. laiki 57.
šaušu virsū, pašā viducī Jauns.
šauj kâ pupas ce̦p Celm.
še jums katram šaujamais LP. IV, 137.
šaujams rīks, Schiessgewehr Brasche;
šaujams caurums, Schiessscharte Brasche; figürlich:
šī meita jau ir šàuta 2 (defloriert) Saikava;
d) rasch zufahren U.;
eilig laufen (gehen): māte šauj uz pirti skatīties LP. IV, 161.
šauj mudīgi vien! V, 252.
Klāvs šauj uz mājām atpakaļ J. K. V, 110.
kur tu šauj tik ātri? Dond.
ņe̦m kājas par ple̦ciem un šauj lekšus vaļā;e) regnen: vakar (lietus) šāve ij taiņ šaun Saikava. Refl.
-tiês,1) sich rasch wohin bewegen U., Spr.:
virsū šauties, losstürzen auf etwas. ārā šauties, eilig hinausgehen. prātā šauties, einfallen Spr.:
šāvās Jāze̦pam... sapni prāta Glück I Mos. 42, 9.
kaŗš virsū šāvēs L.,
der Krieg überfiel (uns). gar muti šauties U.,
auf der Zunge schweben. vakars nāca, vāverīte! šaujies (Var.:
steidzies, traucies, laidies) egles galiņā! BW. 13795.
gulē̦tāji nu steigšus šāvās augšām Janš. Bandavā II, 276.
šauties bē̦gulim pakaļ Celm.
(Annīna) caur uguni šāvusies pēc tā mūsu bālēlīna RKr. XIX, 135 aus Plm.).
jel šaujaties jūs iekšā! Lapsa - Kūm. 257.
šaujies, līdaciņa, no e̦zara laukā! Br. 42.
viņš šāvās kâ zibins laukā Krišs Laksts 6.
zibens pēc zibeņa šaujas RKr. VIII, 12.
kur tad nu šausies (duosies)? Dond., Riga.
ēst tâ gribas, ka ne˙kur šauties LP. I, 60 (ähnlich VII, 678; Plūd. Llv. 207).
nezin, kur šauties, man weiss nicht, wo aus oder ein Elv.
viņš aiz bē̦dām un rūpēm nezin, kur šauties Purap. Kkt. 81 (ähnlich LP. VI, 288; Etn. I, 119).
kuo viņš tâ šaujas nuo vienas puses uz uotru? Dond.
Rudim pa galvu šāvās tās duomas Alm. Meitene nuo sv. 6.
šauties kâ bults Aus. I, 34.
šķē̦ps šaujas, zib J. R. V, 100.
"vai tas tiesa?"Jēcītis šāvās (fuhr dazwischen) Ādamam starpā Aps. VI, 12.
drīz rudzi vārpās šausies MWM. VIII, 412 (ähnlich MWM. 1898, S. 20);
2) einander schiessen Spr.;
3) um die Wette schiessen: bijis jāiet šauties LP. VI, 163. Subst.
šãvums, der Schuss; das Geschossene; šãvẽjs, der Schiessende, ein Schütze: es pats gudrs šāvējiņš BW. 30438 var.
miglā šāvējs LP. I, 155.
bise nava putnu šāvēja St.
Nebst saut und li. šáuti "(Brot in den Backofen) schiehen; schiessen" zu li. šũvis "Schuss", šiáutuvas "Weberschiffchen" (bei Būga Изв. XVII, I, 28), slav. sovati (prs. sujǫ) "werfen, stossen, schieben", poln. sunąć "fortbewegen", čech. sudlice
"Wurfspiess" und (wenn mit ide. sk̑-) got. skēwjan "gehen", ostfries. schöjen "sich umhertreiben" u. a., s. Trautmann Wrtb. 300, Walde Vrgl. Wrtb. II, 553, Potebnja РФВ. VII, 65 f.Avots: ME IV,
9,
10