paspārne
paspãrne,
1): piebūves dataisa lai šuo tuo pie malas paspārnē nuoliktu AP.;
2): auch AP., Orellen.
Avots: EH XIII, 175
1): piebūves dataisa lai šuo tuo pie malas paspārnē nuoliktu AP.;
2): auch AP., Orellen.
Avots: EH XIII, 175
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'paspārne' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'paspārne' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
paspārne
paspãrne [PS., paspā`rne Wolmarshof], paspârne 2 [Salis, Widdrisch, Adiamünde, Selg., Wandsen, Dond.], Kand., paspārns Etv., Kronw., [bei Manz. Post. I, 361 der Pl. paspārņi (li. pāsparnė Tiž. III, 446, pãsparnis "was unter dem Flügel ist")],
1) der Ort unter dem Flügel, fig. das Obdach, die Zuflucht, der Schutz:
Krievijas paspārnē dzīvuo dažādas tautiņas;
2) für paspāre, der Raum unter den Sparren, . das untere Ende der Sparren:
kad es iešu pagalmā, lien mudīgi paspārnē! BW. 23375, 4. jāizluožņā visas paspārnes Saul. sudrabuota zīle dzied mana staļļa paspārnē BW. 13949, 3. kad sveču dienā paspārnes pil, tad gaidāms auksts pavasaris Etn. II, 25. mājas paspārnē; salmuos III, 192. Zu spā`rns, [aber jedenfalls durch paspãre beeinflusst.]
Avots: ME III, 104, 105
1) der Ort unter dem Flügel, fig. das Obdach, die Zuflucht, der Schutz:
Krievijas paspārnē dzīvuo dažādas tautiņas;
2) für paspāre, der Raum unter den Sparren, . das untere Ende der Sparren:
kad es iešu pagalmā, lien mudīgi paspārnē! BW. 23375, 4. jāizluožņā visas paspārnes Saul. sudrabuota zīle dzied mana staļļa paspārnē BW. 13949, 3. kad sveču dienā paspārnes pil, tad gaidāms auksts pavasaris Etn. II, 25. mājas paspārnē; salmuos III, 192. Zu spā`rns, [aber jedenfalls durch paspãre beeinflusst.]
Avots: ME III, 104, 105
Šķirkļa skaidrojumā (12)
aizbāzīt
‡ àizbâzît,
1) wiederholt hinter etwas stecken;
2) wiederholt verstopfen, zustopfen:
šķirbas aizbāzīt BW. 34641, 1. duris aizbāzīja 35622 var., Druw. es paspārnes visas aizbāzīju un tâ˙pat visus caurumiņus AP. Refl. -tiês,
1) (für) sich
(dat.) wiederholt hinter etw. stecken, stopfen, verstopfen: aizbāzījās cimdus aiz juostas;
2) sich verstopfen, zustopfen:
viņš kamanās labi aizbāzījās;
3) beim Stecken, Stopfen versehentlich hingeraten:
nezin kur cimdi aizbāzījušies.
Avots: EH I, 8
1) wiederholt hinter etwas stecken;
2) wiederholt verstopfen, zustopfen:
šķirbas aizbāzīt BW. 34641, 1. duris aizbāzīja 35622 var., Druw. es paspārnes visas aizbāzīju un tâ˙pat visus caurumiņus AP. Refl. -tiês,
1) (für) sich
(dat.) wiederholt hinter etw. stecken, stopfen, verstopfen: aizbāzījās cimdus aiz juostas;
2) sich verstopfen, zustopfen:
viņš kamanās labi aizbāzījās;
3) beim Stecken, Stopfen versehentlich hingeraten:
nezin kur cimdi aizbāzījušies.
Avots: EH I, 8
aizčoža
luktiņas
‡ luktiņas. AP., eine Art Gerüst: kūts priekšā bij tādās l., kur gani glabāja rīkstes. paspārnē ar taisa l.: aiz sijas un paspārnes kārtiņām aizliek kādus kuociņus, un tās tad ir l.
Avots: EH I, 761
Avots: EH I, 761
nokārtne
nuokārtne,
1) der Abhang
Bjernsuona raksti I, 52;
[2) jumta nuokārtne Bers. "der Teil des Daches über der
paspārne"].
Avots: ME II, 796
1) der Abhang
Bjernsuona raksti I, 52;
[2) jumta nuokārtne Bers. "der Teil des Daches über der
paspārne"].
Avots: ME II, 796
palobe
pašala
pašala Kaltenbrunn n. Mag. IV, 2, 133, pašale [Wessen], pašele [Kreuzb.], pašile Lubn. n. Etn. III, 1, ein Abschauer bei der Riege; ein Abdach überhaupt: aizjūdziet manu zirgu, padzeniet pajumtē (Var.: pajumē, pašalē)! BW. 26181. [sakŗauts siens pašaļu jeb palieveņa veidā Austriņš M. Z. 36. Aus li. pašalỹs "paspārne".]
Avots: ME III, 111
Avots: ME III, 111
slikta
slikta, ein Heu- od. Getreidehaufen Smilt.: salikt linus sliktiņā C. - slikte "eine kompakte, steile Getreide- oder Heuschicht in der Scheune" Salisb., Alt-Ottenhof; "šķūņa paspārne" AP. Nebst slikts II etwa aus dem Deutschen? Vgl. d. Holzschlicht "ein Platz, wo Holz aufgeschlichtet (aufgestellt) wird" und schlichten "geordnet aufschichten".
Avots: ME III, 931
Avots: ME III, 931
tvert
tver̂t (li. tvérti "fassen"), tveŗu, tvêru,
1) greifen, fassen, halten
U. (in Dond., Dnnika, Go1g., Ruj., Salis, Schwanb., Stenden, Wandsen, Wolmarshof nicht bekannt, I dafür ķer̂t gebräuchlich; in Warkl. nur tver̂t [nicht ķer̂t] bekannt), fangen Kur. Nehrung: meičas pie ruociņas tvert R. I Sk. II, 9. gan es jūs vē̦lāk kur tveršu (werde greifen, abfangen) Aps. III, 39. viņš škuobās, bāl un gaisu tveŗ A. XXI, 597 (ähnlich: Vēr. II, 548). asinis tvert, das Blut stillen St., U.;
2) hinreichen, genügen
(nach r. хватать) Infl.: visur grib paspēt, visu sagrābt, bet spēceņa netveŗ L. W. 1921, № 44, 2 1 . latgaliešiem netveŗ savas intelliģences № 45, 2 2 . Refl. -tiês,
1) fassen, greifen; sich an etwas halten
U.: tu man ap kaklu tveries! JR. V, 19. viegli pie ple̦ciem un krūtīm tās (dūjiņas) tveŗas Vēr. II, 51. turies stipri, tveries koč aiz krēpju munu! Zbiór XVIII, 451;
2) (li. tvérties Lit. Mitt. I, 69) Zuflucht suchen, finden
Mag. IV, 2, 152, U.; sich erwehren U.: nēzināja, kur ar berniņu tvērties Kra. Vīt. 15. šis le̦c un bļauj un nezin, kur tverties LP. VII, 104. nevar tverties nuo spārēm, man kann sich der Bremsen nicht erwehren U. es nezinu, kur tverties nuo ļautiņu valuodām VL. RKr. IX, 7. māmuliņa ne lapās netversies (Var.: neglābsies; wird sich gar nicht erwehren können) BW. 21746, 3. viņas deļ jau cilvē̦ks nevar tverties ne liepu lapās A. XXI, 757. iekš Kristus vātīm tversies viņš Gesangbuch 5, 4. Ēstere tvērās... pie ... kunga, kad tā . . . iekš nāves bē̦dām atradās Glück Esther, S. 285. zeme priekš bada nevarēja tverties (verschmachtete vor Teuerung) I Mos. 47, 13. nuo lietus tverties Celm. paspārnes, kur zvirbulē̦ni tvērās MWM. VIII, 96. Subst. tvē̦rums St. "was man ergreift, um sich daran zu halten". Nebst turêt, tvarstît, tvirts u. a. zu slav. tvoriti "schaffen, machen", gr. σορός "eine Totenume", σερίς· ζωατήρ Hes. u. a., s. Būga KSn. I, 107 ff., Trautmann Wrtb. 333 f., Bezzenberger BB. XII, 240, W. Schulze KZ. XXVIII, 280, Mikkola IF. VI, 352, Meringer IF. XVIII, 267, Zubaty Sborn. fil. IV, 247, Boisacq Dict. 853, Walde Vrgl. Wrtb. I, 750 f.
Avots: ME IV, 290, 291
1) greifen, fassen, halten
U. (in Dond., Dnnika, Go1g., Ruj., Salis, Schwanb., Stenden, Wandsen, Wolmarshof nicht bekannt, I dafür ķer̂t gebräuchlich; in Warkl. nur tver̂t [nicht ķer̂t] bekannt), fangen Kur. Nehrung: meičas pie ruociņas tvert R. I Sk. II, 9. gan es jūs vē̦lāk kur tveršu (werde greifen, abfangen) Aps. III, 39. viņš škuobās, bāl un gaisu tveŗ A. XXI, 597 (ähnlich: Vēr. II, 548). asinis tvert, das Blut stillen St., U.;
2) hinreichen, genügen
(nach r. хватать) Infl.: visur grib paspēt, visu sagrābt, bet spēceņa netveŗ L. W. 1921, № 44, 2 1 . latgaliešiem netveŗ savas intelliģences № 45, 2 2 . Refl. -tiês,
1) fassen, greifen; sich an etwas halten
U.: tu man ap kaklu tveries! JR. V, 19. viegli pie ple̦ciem un krūtīm tās (dūjiņas) tveŗas Vēr. II, 51. turies stipri, tveries koč aiz krēpju munu! Zbiór XVIII, 451;
2) (li. tvérties Lit. Mitt. I, 69) Zuflucht suchen, finden
Mag. IV, 2, 152, U.; sich erwehren U.: nēzināja, kur ar berniņu tvērties Kra. Vīt. 15. šis le̦c un bļauj un nezin, kur tverties LP. VII, 104. nevar tverties nuo spārēm, man kann sich der Bremsen nicht erwehren U. es nezinu, kur tverties nuo ļautiņu valuodām VL. RKr. IX, 7. māmuliņa ne lapās netversies (Var.: neglābsies; wird sich gar nicht erwehren können) BW. 21746, 3. viņas deļ jau cilvē̦ks nevar tverties ne liepu lapās A. XXI, 757. iekš Kristus vātīm tversies viņš Gesangbuch 5, 4. Ēstere tvērās... pie ... kunga, kad tā . . . iekš nāves bē̦dām atradās Glück Esther, S. 285. zeme priekš bada nevarēja tverties (verschmachtete vor Teuerung) I Mos. 47, 13. nuo lietus tverties Celm. paspārnes, kur zvirbulē̦ni tvērās MWM. VIII, 96. Subst. tvē̦rums St. "was man ergreift, um sich daran zu halten". Nebst turêt, tvarstît, tvirts u. a. zu slav. tvoriti "schaffen, machen", gr. σορός "eine Totenume", σερίς· ζωατήρ Hes. u. a., s. Būga KSn. I, 107 ff., Trautmann Wrtb. 333 f., Bezzenberger BB. XII, 240, W. Schulze KZ. XXVIII, 280, Mikkola IF. VI, 352, Meringer IF. XVIII, 267, Zubaty Sborn. fil. IV, 247, Boisacq Dict. 853, Walde Vrgl. Wrtb. I, 750 f.
Avots: ME IV, 290, 291
vistiņa
vistiņa,
1): auch Ramkau, Saikava; ‡
4) "jē̦(l)kulas kūlītis, ar kuo aizbāž paspārnes, lai ziemā sniegs neieput" AP.; ‡
5) "jē̦(l)kula, kuo aptin žūra tapai un sasien ar auklu" AP.
Avots: EH II, 790
1): auch Ramkau, Saikava; ‡
4) "jē̦(l)kulas kūlītis, ar kuo aizbāž paspārnes, lai ziemā sniegs neieput" AP.; ‡
5) "jē̦(l)kula, kuo aptin žūra tapai un sasien ar auklu" AP.
Avots: EH II, 790
zobele
žobele
žuôbele (?) Burtn., Fehteln, Friedrichstadt, Gotthardsberg, Kegeln, Kr., Kreuzb., Lemsal, Lubn., Ramdam, Setzen, Smilten, Wesselshof "= pažuobele I 2"; žuobele (?) Wessen "= pažuobele I 1"; žuôbeļu žuôbeles (= pažuobeles, paspārnes) piebāž ar sìenu Heidenfeld; "bēniņu te̦lpas līdz jumta malai" Burtn. (mit uô); žuôbele "Dachrinne" Jürg.; žuôbeles 2 (= lāste̦kas) pil Schnehpeln. In der Bed. "Dachrinne" aus r. жолоб dass. entstellt?
Avots: ME IV, 838
Avots: ME IV, 838