Paplašinātā meklēšana

‡ àizčuõža AP. "pažuobele, paspārne": aizčuoža ir aiz jumta krē̦sla, sāniski jumtam AP.

Avots: EH I, 17

‡ apkāpelêt, umherkletternd (eine Anzahl von Objekten) besteigen (mit â ) AP., Trik., (mit ã ) Lems.: puikas apkāpelē visas pažuobeles.

Avots: EH I, 90

izbakstît, tr.,

1) ausstechen:
acis;

2) ausstocnen:
nav ne˙kā, ar kuo zuobus izbakstīt Etn. IV, 123. pļavu vien izbakstījis ar kaltu LP. V, 165. izbakstīja pažuobeles VII, 378;

3) stechend hervorbringen, durchstechen:
lai tārpi lapas neē̦stu cauras, kâ ar adatām izbakstītas Etn. II, 37. izbakstīt pastalai uosas;

4) stechend zerstören:
lapsenes punduri, putnu ligzdas.

Avots: ME I, 715

juõle [Nigr.], juola, juolei, juoli, dient wie juo zur Steigerung des Adjektivs, Adverbs, Verbs und Substantivs, - noch mehr, umso mehr: silta mūsu istabiņa, bē̦rza malku kurinuot, juola silta, juola jauka (Var.: vēl siltāka, vēl jaukāka), kad māmiņa istabā BW. 3243. juo tie ļaudis paši me̦lli, juole me̦lli (Var.: vēl me̦llāki) kumeliņi BW. 18217 (Frauenb.). esi diža, dē̦lu māte, meitu māte juolei (Var.: juo vēl) diža 23611, 6 (Zirau). taisāt, tautas, augstas klētis, juole augstas (Var.: vēl augstākas) pažuobeles BW. 24221, 5. tā vasaru juoli balta (Var.: juo baltāka) 11439 (Kabillen). tas raudāja juola gauži 17452. šim bij grūti, tam bij grūti, ganiņam juole grūti 29273, 5. lūgtas kūmas, lūgtas kūmas, juola lūgta ve̦ca māte 1437 (Erlaa). traka meita piedzē̦ruse, juole traka (Var.: vēl trakāka) nedzē̦ruse 12412 (Bers.). badu, badu Jānīt[i]s nāca, juole badu (Var.: vēl badāku) Pēterīt[i]s 33031. prieka būtu māmiņai juole prieka līgavai 1876 (Lubn.). [Zu - le, - la, s., Le. Gr. § 590.]

Avots: ME II, 126

kacerêt, - ẽju, gew. kacêt Dond., Durben, [Wandsen, Dunika; Tahm. n. U.], - u od. - ẽju, ẽ˙ju (li. kakė´ti "reichen" ), tr., intr.,

1) nach etw. greifen, zu erreichen suchen, erreichen:
tik upē nenuoslīku, pēc riekstiņa kacē̦dama BW. 10841. kaci, kaci (Var.: kacē), tautu meita, pašā pūra dibe̦nā 25195, 3. kacerêt kacerēja tautu meita pūriņā. trepes kac tik līdz pažuobelei Nigr. jau var ar bungvāli dibinu kacēt LP. VI, 518. ze̦mu, ze̦mu saule te̦k, tik ar ruoku nekacēju BW. 10667;

[2) reichen:
devīgas meitas: caur sienu kacēja (Var.: padeva) panākšņu puišiem BW. 34528 (aus Gold.).] Refl. - tiês, nach etw. greifen, etw. zu erreichen suchen: [kamdēļ tâ kacējies? vari uz kuo uzkāpt Dond.] pēc villānes kacē̦damās Janš. jaunība dažreiz augstāki kacas, ne˙kâ viņu izglītība atļauj Rol. kacêtiês, zergen, necken, reizen Wenden.

Avots: ME II, 130

‡ nuostreģe̦lê̦ts, mit Eiszapfen behangen Frauenb.: šuovakar visas pažuobeles nuostreģe̦lē̦tas.

Avots: EH II, 91

‡ pajimte "pažuobele" Illuxt n. BielU.

Avots: EH II, 138

[pajuõme,

1) = pažuobele ² Wandsen, Adiamünde: viņš neapturēja vis klētspriekšā, pajuomē, kur bija parastā guoda vieta mežsargu... zirgiem Janš. Dzimtene ² II, 100;

2) pajuõme, die Kaffscheune
Assiten.]

Avots: ME III, 37

I pažuõbele: mit uô ² Roop n. FBR. XV, 152,

1): auch (mit uõ) Grob., Iw.;

2): auch (mit uõ) Frauenb., Grob., Iw., Orellen, Pussen, Strasden, (mit uô) AP., (mit ùo ² ) Warkl., (mit uô ² ) Salis: taisāt ... augstas klētis, vēl augstākas pažuobeles! BW. 24221, 5;

4): Schlupfwinkel der Fische und Krebse
Segew.; ‡

6) verächtl. Bezeichnung für ein kleines Gebäude, einen Anbau
(mit uõ) Orellen.

Avots: EH XIII, 194

‡ zuôbele ² (richtig?) Pankelhof "pažuobele, paspārne".

Avots: EH II, 813

žuôbele (?) Burtn., Fehteln, Friedrichstadt, Gotthardsberg, Kegeln, Kr., Kreuzb., Lemsal, Lubn., Ramdam, Setzen, Smilten, Wesselshof "= pažuobele I 2"; žuobele (?) Wessen "= pažuobele I 1"; žuôbeļu žuôbeles (= pažuobeles, paspārnes) piebāž ar sìenu Heidenfeld; "bēniņu te̦lpas līdz jumta malai" Burtn. (mit uô); žuôbele "Dachrinne" Jürg.; žuôbeles ² (= lāste̦kas) pil Schnehpeln. In der Bed. "Dachrinne" aus r. жолоб dass. entstellt?

Avots: ME IV, 838