Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'paspēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'paspēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)

paspēt

paspẽt [li. paspė´ti, slav. pospė´ti],

1) Zeit haben, vermögen, können (mit abhäng. Infinitiv): dienu vest nepaspēju (Var.: nepatapu; līgaviņu) BW. 18411. nepaspēju aplīguot savu lielu tīrumiņu 33202. tik, tik paspējusi vēl iebēgt rudzu laukā LP. V, 99;

2) tr., etwas ausrichten können, mit etwas fertig werden:
gan jau tuo vēl līdz vakaram paspēsim.

Avots: ME III, 105

Šķirkļa skaidrojumā (7)

daspēt

daspèt 2 (li. daspė´ri "paspēt") Auleja, reif werden: mieži daspējuši. neraun ābuļa zaļa! daspēs i[r] pats nuokri[tī]s Birk. Sakamv. 125. Wohl aus r. доспѣть dass.

Avots: EH I, 309


padūgt

padūgt, [= paspēt Nerft: bērinieki padūga ("aiz gaŗa laika iesāka") spēlēt kārtis Wessen]; gewöhnlich mit ne- zusammengesetzt: nepadūga (vermochte nicht) vēl kuo vaicāt DL, viss puosts un nelaime vēl nepadūga tuo atpestīt nuo grē̦ka jūga Rainis, Linden n. U. [Zu poln. dužy "stark", bulg. nedúgav "schwach" (wozu Berneker Wrtb. I, 218)?]

Avots: ME III, 20


padvīgt

[padvīgt Nerft "paspēt". Nebst dvīgt "eilig fliehen" zu slav, dvigati "bewegen"?]

Avots: ME III, 21


papādēt

papàdêt2 Baltinava, Bērzpils, Nautrēni,

1) treffen:
kai sviežu, tai i[r] papādēju, kur gribēju;

2) "paspēt (laika ziņā)": jis papādej visur. Wohl aus r. попадать "treffen".

Avots: EH XIII, 162



tvert

tver̂t (li. tvérti "fassen"), tveŗu, tvêru,

1) greifen, fassen, halten
U. (in Dond., Dnnika, Go1g., Ruj., Salis, Schwanb., Stenden, Wandsen, Wolmarshof nicht bekannt, I dafür ķer̂t gebräuchlich; in Warkl. nur tver̂t [nicht ķer̂t] bekannt), fangen Kur. Nehrung: meičas pie ruociņas tvert R. I Sk. II, 9. gan es jūs vē̦lāk kur tveršu (werde greifen, abfangen) Aps. III, 39. viņš škuobās, bāl un gaisu tveŗ A. XXI, 597 (ähnlich: Vēr. II, 548). asinis tvert, das Blut stillen St., U.;

2) hinreichen, genügen
(nach r. хватать) Infl.: visur grib paspēt, visu sagrābt, bet spēceņa netveŗ L. W. 1921, № 44, 2 1 . latgaliešiem netveŗ savas intelliģences № 45, 2 2 . Refl. -tiês,

1) fassen, greifen; sich an etwas halten
U.: tu man ap kaklu tveries! JR. V, 19. viegli pie ple̦ciem un krūtīm tās (dūjiņas) tveŗas Vēr. II, 51. turies stipri, tveries koč aiz krēpju munu! Zbiór XVIII, 451;

2) (li. tvérties Lit. Mitt. I, 69) Zuflucht suchen, finden
Mag. IV, 2, 152, U.; sich erwehren U.: nēzināja, kur ar berniņu tvērties Kra. Vīt. 15. šis le̦c un bļauj un nezin, kur tverties LP. VII, 104. nevar tverties nuo spārēm, man kann sich der Bremsen nicht erwehren U. es nezinu, kur tverties nuo ļautiņu valuodām VL. RKr. IX, 7. māmuliņa ne lapās netversies (Var.: neglābsies; wird sich gar nicht erwehren können) BW. 21746, 3. viņas deļ jau cilvē̦ks nevar tverties ne liepu lapās A. XXI, 757. iekš Kristus vātīm tversies viņš Gesangbuch 5, 4. Ēstere tvērās... pie ... kunga, kad tā . . . iekš nāves bē̦dām atradās Glück Esther, S. 285. zeme priekš bada nevarēja tverties (verschmachtete vor Teuerung) I Mos. 47, 13. nuo lietus tverties Celm. paspārnes, kur zvirbulē̦ni tvērās MWM. VIII, 96. Subst. tvē̦rums St. "was man ergreift, um sich daran zu halten". Nebst turêt, tvarstît, tvirts u. a. zu slav. tvoriti "schaffen, machen", gr. σορός "eine Totenume", σερίς· ζωατήρ Hes. u. a., s. Būga KSn. I, 107 ff., Trautmann Wrtb. 333 f., Bezzenberger BB. XII, 240, W. Schulze KZ. XXVIII, 280, Mikkola IF. VI, 352, Meringer IF. XVIII, 267, Zubaty Sborn. fil. IV, 247, Boisacq Dict. 853, Walde Vrgl. Wrtb. I, 750 f.

Avots: ME IV, 290, 291


uzkuknīties

II uzkuknîtiês "sich beeiten": vajag uzkuknīties, lai varē̦tu laikā paspēt Kalzenau.

Avots: ME IV, 346