paspēt
paspẽt [li. paspė´ti, slav. pospė´ti],
1) Zeit haben, vermögen, können (mit abhäng. Infinitiv): dienu vest nepaspēju (Var.: nepatapu; līgaviņu) BW. 18411. nepaspēju aplīguot savu lielu tīrumiņu 33202. tik, tik paspējusi vēl iebēgt rudzu laukā LP. V, 99;
2) tr., etwas ausrichten können, mit etwas fertig werden:
gan jau tuo vēl līdz vakaram paspēsim.
Avots: ME III, 105
1) Zeit haben, vermögen, können (mit abhäng. Infinitiv): dienu vest nepaspēju (Var.: nepatapu; līgaviņu) BW. 18411. nepaspēju aplīguot savu lielu tīrumiņu 33202. tik, tik paspējusi vēl iebēgt rudzu laukā LP. V, 99;
2) tr., etwas ausrichten können, mit etwas fertig werden:
gan jau tuo vēl līdz vakaram paspēsim.
Avots: ME III, 105