Paplašinātā meklēšana

pasper̂t, tr.,

1) ein wenig ausschlagen, mit dem Fusse stossen:
vai tā ir ar kāju paspeŗama? Vēr. II, 979;

2) suoļus, kāju paspert, einige Schritte tun:
viņa paspēra dažus suoļus uz priekšu Lapsk. nevīžuoja ne˙kur ne ruoku pielikt, ne kāju paspert LP. V, 233.

Avots: ME III, 105

ļumîgs, schaukelnd, wackelnd (vor Fett), quabbelig, schwappelig [Fest.]: ļumīgas miesas. paspert ar kāju jūsu ļumīgai dzīvei A. XX, 947.

Avots: ME II, 543

pavaņķît "pamest, paspert">paspert": p. visas kamašas pagultē Sessw.

Avots: ME III, 133

pìelikt,

1) zu-, hinzulegen, anlegen, zufügen:
Sprw. kam ir, tam pieliek klāt; kam nav, nuo tā vēl atņe̦m. cik viņš nuo saviem stāstiem pats piedzīvuojis, cik tur pielicis klāt Upīte Medn. laiki 16. ne˙viens viņam neuzdruošinājās ne pirkstiņa pielikt LP. VI, 1, 514. glaimuotāji lādējuši, vēl pielikdami: kuo līdz pesteļa guodā stāvēt? LP..I, 161, pielikt ruoku, Hand anlegen: pie darba. nevīžuoja ne˙kur ne ruoku pielikt, ne kāju paspert LP. V, 233. uguni pielikt, Brand stiften Etn. I, 101;

2) pielikt pie tiesas, vor Gericht führen, verklagen:
pieliec Žuogu pie tiesas! A. v. J. 1897, S. 308;

3) volllegen.
Refl. -tiês,

1) (für sich) hinlegen:
gana man žē̦li bija, ka māmiņa viena mala; pielikuos pakāpīti, palīdzēju māmiņai BW. 80I0. pielikuos (vara vainadziņam) dibeniņu, izvārīju bruokastiņu 24597. saimniecei nav kur pielikties, die Wirtin hat keine Vorratskammer;

2) geboren werden
Kav.: pielikušies trīs gabali, bet visi mazi nuomiruši JK. VI, 11. Subst. pielikums, die Zugabe, Beilage, der Zusatz, der Nachtrag; skrīvera pielikums (= palīgs, Gehilfe ) Janš. Tie, kas uz ūdens 22.

Avots: ME III, 267

sačunčaluôt, tr., einwickeln, einpacken, dick ankleiden: es tiku sačunčaluots pēc iespējas silti un tâ, ka pats ne suoli nevarēju paspert Jauns.

Avots: ME II, 605