Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'patīkams' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'patīkams' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)

labpatīkams

labpatìkams ,* wohlgefällig angenehm, zusagend: labpatīkams stāvuoklis B. Vēstn.

Avots: ME II, 396

nepatīkams

nepatìkams, unangenehm: gribējusi lūgt dievu, lai atņe̦m ve̦cuo, nepatīkamuo vīru.

Avots: ME II, 726

patīkams

patìkams [part. prs. zu patikt I], angenehm: patīkams cilvē̦ks, laiks, skats. patīkami mūs pārsteidz brīvprātīgais, nuo aizspriedumiem svabadais gars Pav.

Avots: ME III, 122

Šķirkļa skaidrojumā (8)

durīgs

‡ durîgs "?": Vaģis ... Kuodem ... bij visādi nepatīkams un d: Kaudz. Izjurieši 128.

Avots: EH I, 344

ķīve

ķĩve, kĩvis, das Keifen, der Streit, Zank, Hader: ar tautieti ķīvē tapu BW. 24983, 1. drīz vien sanāksim ķīvī Lautb. [pašu starpā grasījās izcelties nepatīkams ķīvis Janš. Dzimtene 2 377.] Aus mnd. kîf.

Avots: ME II, 389

noņērbot

nùoņē̦rbuôt "?": patīkams vē̦sums plūda nuo vītnēm nuoņē̦rbuotajiem luogiem Dz. Vēstn.

Avots: ME II, 826

nosērēt

‡ nùosẽrêt, Perfektivform zu sērêt 1. Refl. nùosērẽjums, das Gelagerte, das Resultat des Versandens, der Bodensatz: kaut kāds nepatīkams n. bija nuogulies viņa dvēselē Daugava 1928, S. 1262.

Avots: EH II, 84

paticīgs

paticîgs, angenehm (für patīkams; recht oft bei Glück): tas ir dievam paticīgs Röm. 14, 18. [es labi paticīga e̦smu viņa acīs Esther 8, 5.]

Avots: ME III, 121

redze

I redze, auch re̦dza, das Gesicht, der Gesichtssinn St. (re̦dza), Nigr., Vēr. I, 766; das Sehen U., das Aussehen Nigr.; die Sicht, Umsicht U., die Aussicht Nigr.; die Sehenswürdigkeit (?) Apsk. v. J. 1903, S. 415: susis guovi dzina gar dzlrdi, gar redzi, gar pašu tapas kruogu (Rätsel: der Kamm beim Kämmen). man vāja redze, - bez brilles vairs ne˙kā nere̦dzu Nigr. uz redzi, - uz redzēšanuos, auf Wiedersehen. - redzes apluoks* Vēr. II, 564, der Gesichtskreis, die Aussicht. nuo šī kalna ir ļuoti laba redze Nigr. tagad bija vaļīgāka eja un redze Seibolt. aizspruostuota redze MWM. VII, 406. re̦dza tāļa vis˙apkārt Dünsb. nuo redzes vlņš ir ļuoti patīkams, bet diezin kāds tas tikums Nigr. nuo redzes labs, so viel man sehen kann, gut Biel. n. U.

Avots: ME III, 502