ķĩve, kĩvis, das Keifen, der Streit, Zank, Hader: ar tautieti ķīvē tapu BW. 24983, 1. drīz vien sanāksim ķīvī Lautb. [pašu starpā grasījās izcelties nepatīkams ķīvis Janš. Dzimtene ² 377.] Aus mnd. kîf.

Avots: ME II, 389

I ķĩve: auch AP., Pas. X; 132.

Avots: EH I, 706

‡ II ķĩve AP., (mit ì ² ) Sessw, der Kiebitz, ķĩvīte: Das entlehnte ķĩvīte konnte als ein Deminutiv empfunden werden! Vgl. *ķĩvis ‡ III.

Avots: EH I, 706