Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'pateicība' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'pateicība' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
pateicība
pateicība
patèicĩba,
1) der Dank, die Dankbarkeit:
pateicības par velti nuo viņa gaidīsi;
[2) liela pateicība, da ist viel zu sagen
Biel. n. U.].
Avots: ME III, 120
1) der Dank, die Dankbarkeit:
pateicības par velti nuo viņa gaidīsi;
[2) liela pateicība, da ist viel zu sagen
Biel. n. U.].
Avots: ME III, 120
Šķirkļa skaidrojumā (4)
brīns
‡ brīns, = brĩnums 1: nevarēja būt laika ne brīniem, ne pateicībai Ezerinš Leijerk. II, 113. brīnā paskatās uz Ilzi I, 257. dusmu vietā ... karāli pārņēma b. A. Grīns Septiņi un viens 44. liels brīns Bers. n. M. Arons. bija mums lieli brīni Salis. Vgl. brīnu lieta.
Avots: EH I, 242
Avots: EH I, 242
nei
neî 2 [Rutzau, Nigr., Bauske] (li. neĩ, [slav. ni "auch nicht", got. nei, la. nī (alt: nei) "nicht"]),
1) auch nicht:
es tuo nedarīšu, nei man klātuos tuo darīt Bl.;
2) nicht einmal:
ja tevi ir nuislē̦pumi, nestāsti viņus nei draugam! kuprainais āzītis var par deviņām sē̦tām pārlēkt, bet ze̦lta kaziņa nevar nei par vienu (Rätsel);
3) nei - nei oder ne-nei, weder-noch:
nei (Var.: ne, ni) tā puķe, nei (Var.: ne, ni) tā ruoze BW. 281. bet tuomē̦r panākt neduomā ne slavas, nei ar pateicības Adam.;
4) in manchen:
nèi˙kas (li. niẽkas) für ne˙kas, nèi˙kur für ne˙kur, nèi˙maz für ne˙maz Mar. n. RKr. XV, 146. [Vgl. auch av. naē-čiš "keiner" und Walde Wrtb. 2 518.]
Avots: ME II, 715
1) auch nicht:
es tuo nedarīšu, nei man klātuos tuo darīt Bl.;
2) nicht einmal:
ja tevi ir nuislē̦pumi, nestāsti viņus nei draugam! kuprainais āzītis var par deviņām sē̦tām pārlēkt, bet ze̦lta kaziņa nevar nei par vienu (Rätsel);
3) nei - nei oder ne-nei, weder-noch:
nei (Var.: ne, ni) tā puķe, nei (Var.: ne, ni) tā ruoze BW. 281. bet tuomē̦r panākt neduomā ne slavas, nei ar pateicības Adam.;
4) in manchen:
nèi˙kas (li. niẽkas) für ne˙kas, nèi˙kur für ne˙kur, nèi˙maz für ne˙maz Mar. n. RKr. XV, 146. [Vgl. auch av. naē-čiš "keiner" und Walde Wrtb. 2 518.]
Avots: ME II, 715
riest
II riest, sich füllen Freiziņ, sich ansammeln: vē̦ruo, kâ viņu škūņi riest, sarkani ābuoli saulē briest A. Brigadere. stādiņš (pilns) riestuošas sulas JR. IV, 190. Refl. -tiês (praes. auch riežuôs), sich ansammeln, sich füllen Freiziņ: valgums acīs rietās Juris Brasa 164. salds me̦dus riešas un rit Akur. Astras 31. pateicība tanī riešas Valdis. pilna sirds ar skumjām riešas Brands 83. nezâles un pe̦lavas, kas sietam griežuoties rìešas, t. i. salasās kuopā (vgl. riest III 4 und riesties 5) virs graudiem Wolm. Gehört zu riest III.
Avots: ME III, 546
Avots: ME III, 546
rūpe
rūpe Spr., rūpa L., gew. der Plur.: rũpes C., PS., Wolm., Wohlfahrt, Dond., Kandau, Selg., Arrasch, Kurs., Jürg., Siuxt, Bauske, Nigr., Serbigal, AP., Līn., Iw., Wahnen, rûpes 2 Widdrisch, Karls., Salisb., Ruj., Salis, rùpes 2 KL, Prl., Nerft, Preili, rūpas St., U., auch rũpiņš Ahs., rũpiņi, die Sorge(n), der Kummer, die Kümmernis: man par tuo nav ne˙kāda rūpe Saikava. man tādas rūpes puišeļa labad Nigr. viņai arī sava rūpe Ar. ne tev kāda rūpe, ne kāda bē̦da De̦glavs Rīga II, 1, 18. ar juo lielu rūpi mums jānuodruošina nākamība B. Vēstn. ve̦cākiem liels rūpiņš, kamē̦r bē̦rnus izskuoluo Ahs. pateicība ve̦cākiem par viņu pūliņiem un rũpiņiem Janš. Dzimtene IV, 68. rūpju pilna balss, eine sorgen-, kummervolle, bekümmerte Stimme.
Avots: ME III, 571
Avots: ME III, 571