Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'pavēdere' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'pavēdere' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)

baltpavēdere

‡ bal̃tpavēdere, eine mit einer weissen pavēdere 1: kunele b. BW. 35441.

Avots: EH I, 202


pavēdere

pavēdere, pavēderis,

1) der unterste Teil des Unterleibes
U.: viņa pavēdeŗē asi kasīkļi Glück Hiob 41, 21. vilku māte... kākaraiņu pavēderi BW. 30599 var. čūskas pavēdere Etn. I, 11. le̦dus gabali, savas zaļās pavēderes gar kuģa sienām be̦rzē̦dami Skalbe. pavēdera tūska, Teiggeschwulst, Wassergeschwulst (oedema) Preip. 62;

2) der Sattelgurt
Bergm. n. U., Bielenstein Holzb. 529 (pavēderis), ein Gurt Manz. Lettus: nuo se̦dliem karājas pavēdere Manz. Gespr. nebij lāgas zirgu lietas: ...kaņep[ju] šķiedru pavēders BW. 18559.

Avots: ME III, 136

Šķirkļa skaidrojumā (6)

cīpslonis

‡ cīpsluonis "?": māteskaite ... izceļas nuo pavēderes jūtekļu cīpsluoņiem Mekons Zelta majas grām. 3 , S. 194.

Avots: EH I, 276


lecenēties

lecenêtiês, wackeln, baumeln, schlaff herabfallen: braucējiem galvas vien lecenējas Baltp. R. Sk. II, 156, Ar., Wid. ve̦cas mātes pavēdere lecenēties lecenējas (Rätsel). [Wohl zu lèkt.]

Avots: ME II, 443


ļemaks

‡ ļe̦maks PV. " = ļe̦mē̦ns, ļe̦ma; kaut kas ļemīgs": tre̦knas cūkas pavēdere ir kâ ļ.

Avots: EH I, 770


pavēders

‡ pavê̦de̦rs 2 Iw., = pavēdere.

Avots: EH II, 189


plene

I plene,

1): matu p. - auch Salis. p. - nuo linu vai citādiem diegiem sapīta pīnīte, kuo stipruma labad pašuj lindraku vai priekšauta malai Orellen. ar plenīšiem (= plenītēm) sèja augšā brunčus Salis; ein schmaler Stoffstreifen, ein Band:
tādas plenes kâ bantes Sonnaxt. še plenīte, sasien matus! AP. sašuva trīs aukliņas kuopā, tādu pleni KatrE. - salmi (siens) saspiesti plenē ("?") Linden in Kurl.; plenīte, Strumpfband Segew.

3): bites vienā plenē plīvȩnājās AP. vȩsȩla p. pircēju Austriņš Raksti VII, 325;

4): pavēderes p., der Kummetriemen
AP.

Avots: EH II, 291


plēne

plẽne,

1): auch (mit ẽ) AP., (mit ê) Jürg.; uoglēm ir p. Ziepelhof. uz uoglēm plẽnes Lieven-Bersen, Serbig. mājas nuodega nuo dzirkstelēm un plènēm 2 Linden in Kurl.;

2): "BW. 10118, I" ME. III, 339 zu streichen;

3): eine dünne Schicht bzw. ein Häutchen auf einer Flüssigkeit
(mit ê) Lubn., Saikava: virs šķidras putras ruodas plẽne Lems. ūdenim (linu mārkam) var būt p. ("netīrumu kārta") AP. (mit ẽ), Linden in Livl. (mit ê). pienam var būt plẽne Schwitten. vȩ̄dȩru satur pavēderes plẽne ("plēve") AP. nuo... lupatām iesāka griezt tādas asiņu aizsienamās plēnes Kaudz. Izjurieši 313; ‡

6) Demin. plẽnīte Karls. "ādiņa";

7) Plur. plēnes, Trümmer, Schutt
Diet.

Avots: EH II, 293