plẽne Ekau, Tr.,

1) plêne ² Dond., Lautb., plêne Gr.-Buschhof, die weisse Asche auf Kohlen
Siuxt n. U., Funkenhof, plēnes Nötk., Kurs., Warkl., plẽnes Lemburg, Bauske, Flockasche: kalējs kala debesīs, plēnes bira Daugavā BW. 33724, 4. dzirkstuošās plēnes drāzās taisni gaisā B. Vēstn. nuo uoglēm jāpaņe̦m deviņi nažu gali plēņu Etn. IV, 109. pe̦lnu un plēņu čupas A. v. J. 1900, S. 930. pulveri dabuon, nātna drēbi par plēni sadedzinuot"

2) die Schneeflocke
U., BW. 10118, 1;

3) eine dünne Schicht
Spr.: sniega pērsliņas savienuojas par sniega plēni; plēne Lös. n. Etn. IV, 165, Demin. plēnīte Bers., plēntiņa Nerft, ein dünnes Seifenstückchen: ziepju plēntiņas Druva III, 50;

4) Zunder vom Baumschwamm
U., Bielenstein Holzb. 251, Feuerschwamm (polyporus igniarius Fr.) RKr. II, 76;

5) "sehnichte, aderichte Fleischteile"
Vank. In den Bed. 1-2 und 4 zu li. plė̕nys (nom. pl.) "Flockasche" und (nach Būga PФB. LXXIII, 337) r. плѣть "горѣть без пламени" (vgl. auch an. flór "warm"); in der Bed. 3 dagegen wohl identisch mit li. plėnė "feines Häutchen des Körpers" (vgl. auch čech. pléna "dünnes Häutchen" u. a. bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 58).

Avots: ME III, 339

plẽne,

1): auch (mit ẽ) AP., (mit ê) Jürg.; uoglēm ir p. Ziepelhof. uz uoglēm plẽnes Lieven-Bersen, Serbig. mājas nuodega nuo dzirkstelēm un plènēm ² Linden in Kurl.;

2): "BW. 10118, I" ME. III, 339 zu streichen;

3): eine dünne Schicht bzw. ein Häutchen auf einer Flüssigkeit
(mit ê) Lubn., Saikava: virs šķidras putras ruodas plẽne Lems. ūdenim (linu mārkam) var būt p. ("netīrumu kārta") AP. (mit ẽ), Linden in Livl. (mit ê). pienam var būt plẽne Schwitten. vȩ̄dȩru satur pavēderes plẽne ("plēve") AP. nuo... lupatām iesāka griezt tādas asiņu aizsienamās plēnes Kaudz. Izjurieši 313; ‡

6) Demin. plẽnīte Karls. "ādiņa"; ‡

7) Plur. plēnes, Trümmer, Schutt
Diet.

Avots: EH II, 293