Paplašinātā meklēšana

pazust: 3. prs. pasust Pas. X, 86, 416; XV, 143 (aus Lettg.), pazûst ² Wainsel n. FBR. XIV, 65, ‡ Refl. -tiês, verschwinden: bē̦rni, iesim glabiņuos (wollen wir Versteck spielen)! pazudīsimies! Stenden. tas tūlin pazudās, un nuo tā vairs nav kuo redzēt Pas. V, 214. viņš ... iegāja mežā un pazudās X, 546.

Avots: EH XIII, 193

‡ izgaisêt,

1) = izgaisinât: viņš nezin kur izgaisējis atslē̦gu Lis., Ramkau;

2) = izgàist, pazust">pazust Ermes, Salis: gaisma izdzisa un pulvers izgaisēja Mekons Bar. M. (1870), S. 20.

Avots: EH I, 446

izzust, intr., verschwinden, vergehen: zemes mantas izzudīs GL. spīdekļi izzudīs Zach. 14, 6. man gribē̦tuos pazust, galīgi izzust Saul. izzūd kâ rīta salna.

Avots: ME I, 832

kuîtenis ² N.-Bartau, kuîtiêns ² Wain., [Lin., Preekuln, Dunika, kuîts ² (auch in Preekuln) od. kuîtelis ² Dunika (hier mit der Bed. "ein schwer zu passierender, junger Fichtenwald")], das Dickicht: kuitenis ir biezuoknis, sevišķi kur ve̦cs mežs nuocirsts Janš. kur tu tur iebrauci tādā kuitienā Wain. tur ir tāds kuitiens, ka ne iziet nevar Brinken. [viņš... kuitenī pazustu kâ čigāns tirgū Janš. Čāp. 36.] Vgl. li. kuĩtas, [kuĩtis od. kuitýnas] "хвойный лѣсок, роща"; [wenn ursprünglich kurisch, vielleicht mit epenthetischem i zu serb. kȉta "Strauss, Quaste", čech. kytice "Busch"].

Avots: ME II, 301

I nùoputêt, ‡

3) = pazust">pazust: man nuoputējis nazis Vank. trauciņš sniegā nuoputējis Vanagu ligzda 149; ‡

4) physisch od. materiell herunterkommen
Aps.: pa˙galam nuoputējis saimnieks; nuoputējušas ē̦kas, zirga lietas.

Avots: EH II, 79

nùozust: rasa bij nuozudusi Lis.; "verloren gehen, so dass es gesucht werden kann und muss" (gegenüber pazust "total verschwinden") BielU.

Avots: EH II, 109

‡ snīķerêt(iês) PV. "izmanīties, uokšķerêt, izlavīties. izduomāt un izdarīt kuo niķīgu": viņš snīķerēja, kamē̦r varēja pazust nemanīts.

Avots: EH II, 543

‡ snīķerêt(iês) PV. "izmanīties, uokšķerêt, izlavīties. izduomāt un izdarīt kuo niķīgu": viņš snīķerēja, kamē̦r varēja pazust nemanīts.

Avots: EH II, 543

vaĩrums,

1) die Menge, die (grosse) Anzahl, ein grosses Quantum:
liels vairums naudas LP. VI, 232; VII, 1069. zvejniekam laimējas saķert lielāku vairumu zivju Aps. V, 5. krāj krietnu vairumu uolu Etn. II, 67. skuolu ir še bagāts vairums A. XI, 693. par gadu vairumu nav jākaunas MWM. VIII, 409. tev nebūs pazust vairumā Asp. VII, 5. gaŗi vilku, smalki sprēžu vairumiņa gribē̦dama, ka varēju svešus ļaud([]s ar vairumu apveltīt BW. 25187. smalku vērpu mazumiņu (maz liniņu 6998, 1), vairumiņa gribē̦dama 7343. es samalu vairumiņu (Var.: lielu mali, krietnu mālu) 22542 var. duod, māmiņa, manu tiesu, es negribu vairumiņu (Var.: neba daudz man vajaga) 16403. cauri caur tautām, caur tuo pašu vairumiņu (Var.: biezumiņu) 10498. - vairumā iet Kaudz. M. 62, sich vermehren: manta gājusi pilnībā un vairumā LP. VI, 110. - Lok. vaĩrumā,

a) in Mengen, viel:
sēju auzas vairumā (Var.: pa pilnam) BW. 28133; 5212; 29932. asinis vairumā plūst Vēr. I, 1290;

b) = vairatā Bers., Kalzenau,

c) mehr:
priecāsimies mēs, sieviņas, viena sieva vairumā (Var.: vairāk) BW. 24717, 1:

2) die Mehrzahl, die grössere Menge, die Majorität
U.: balsu vairums Kaudz. M. 191; MWM. VIII, 192.

Avots: ME IV, 442, 443