izgaisēt

‡ izgaisêt,

1) = izgaisinât: viņš nezin kur izgaisējis atslē̦gu Lis., Ramkau;

2) = izgàist, pazust Ermes, Salis: gaisma izdzisa un pulvers izgaisēja Mekons Bar. M. (1870), S. 20.

Avots: EH I, 446