Paplašinātā meklēšana

‡ bezpelnis, wer keinen Verdienst hat (nichts verdient) Pumpurs Raksti II, 338.

Avots: EH I, 215

cepelnieks,

1) "dzelzs apkalts nūjas gals pannas izjemšanai nuo uguns" Marienhausen, Zaļmuiža;

2) der Besitzer eines "kaļķu ceplis" Alschw., Katzd.;

3) "ein Ofenbesen aus Kieferzweigen"
Ludsen.

Avots: EH I, 265

‡ maizpelnis, der Broterwerber Diet.

Avots: EH I, 779

pè̦lni,

1): Demin. nom. s. pelniņš BW. 2629; p. vien nuoputēja BW. 18648.

Avots: EH XIII, 221

pè̦lni (li. pelenaĩ),

1) die Asche:
Sprw. izput kâ pe̦lni. pe̦lnuos sākrist Kundziņš Ve̦cais Stenders 62. tava pils paliks par pīšļiem un pe̦lniem LP. V, 212. salauzīšu tevi miltu pe̦lnuos Purap. pe̦lnu pe̦lnuos sādegt, ganz in Asche verwandelt werden. pe̦lnus sargāt, Bezeichnung eines Volksspieles, das auf verschiedene Weise (auch als Vexierspiel) in Gebrauch ist U. neredzēju, kādu pe̦lnu drānu (etwas Fahles, Schwächliches) man ieduod zîrgā vietā Janš. Dzimtene IV, 194. pe̦lnu dienā, s. pe̦lndienā; pe̦lnu rušķis, s. pe̦lnrušķis; pe̦lnu sē̦rgā, Mehltau Ar.;

2) eine Art kleiner, grauer Insekten
Serb. n. Etn. II, 35. Nebst apr. pelanne, slav. popelъ od. pepelъ "Asche" nach Trautmann Wrtb. 212 Persson BB. XIX, 258 f: u. a. zu slav. polěti "brennen (intr.)", r. поломя "Flamme"; aber die Asche brennt ja nicht. Nach Walde Vrgl. Wrtb. II, 60, Solmsen KZ. XXXVIII, 444 u. a. dagegen zu gr. πάλη, la. pulvis "Staub", pollen "Staubmehl" usw. Wenn diese Zusammenstellung richtig wäre, müsste man wohl annehmen, dass die baltisch-slavische Bed. "Asche" durch den Einfluss von Formen wie le. pe̦lê̦ks (s. nnter pele) bedingt ist. Aber le. pè̦lni usw. könnte ja auch direkt zur Wurzel von pele gehören, vgl. z. B. ahd. falawisca "Asche": falo "fahl".

Avots: ME III, 197

pelninieks, der Aschenbecher Wid.

Avots: ME III, 197

‡ II pelninieks Etn. IV, 164, = àlgãdzis.

Avots: EH XIII, 221

rùokpèlnis (f. -ne, li. rankpelnỹs, -ė), ein Handarbeiter, ein von seiner Hände Arbeit Existierender U.: nabadzīgi upmalas ruokpeļņi A. v. J. 1901, S. 414. kas tev, ruokpeļņa dē̦lam, ķēniņa meitas duos! LP. V, 225.

Avots: ME III, 581

šķupelniẽks: "ein Schaufler (wer gierig isst)" BielU. (mit Verweis auf "VL. 860").

Avots: EH II, 641

šķupelniẽks "?": šķupelnieki, muldelnieki, se̦gluojat kumeliņus! Ob. - Bartau n. Latv. Saule 1926, S. 424.

Avots: ME IV, 55

stupelniẽks, einer, der Pantoffeln (stupeles) anfertigt und verkauft Gr. - Buschh.; ein alter, verkommener Schuster, Schuhflicker U.

Avots: ME III, 1108

tupelniẽks Bauske, Frauenb., tupeļniẽks Wandsen, einer, der Holzpantoffeln anfertigt; tupelniẽks U., Warkl., ein alter, verkommener Schuster, Schuhflicker.

Avots: ME IV, 266

àizpèlnît,

1) tu par mani nekuo vairāk neaizpelni, du verdienst nicht mehr als ich
Biel. (U.);

2) vorausarbeiten
RKr. II, 54, durch vorhergegangene Arbeit etw. verdienen: rūmes vieta jau pie saimnieka aizpelnīta Tirs. ej, aizpelni! tad varēsi ēst Polangen;

3) in Neugut = atpelnīt, eine schon bezahlte Arbeit verrichten.

Avots: ME I, 43

àizstãvniẽks, der Beschützer, Verteidiger: Stenders nuopelnIjās ticības aizstāvnieka vārdu A. XII, 762.

Avots: ME I, 53

āmîtiês (Prs. -uôs od. -ĩjuôs), āmêtiês U.,

1) Unsinn treiben, Possen reissen
Bers., Dond.: viņš āmās, ālējas un ķē̦muojas JR. V, 36;

1) pakaļ a., nachäffen:
"Ruopelnieks, Ruopelnieks!" gaŗi stiepdams, kā pārmēdīdams un pakaļ āmīdamies teic svešais R. A. [Nach Bezzenberger BB. XXI, 316 ¹ nebst āmēglis und li. omytis "Faxen machen" zu ai. áma-ḥ "Plage(geist), Schrecken, Ungetüm", an. ama "belästigen"; wenn dem so ist, zeigte āmēglis "Alp" die ältere Bedeutung, und die sonstige Bedeutung könnte durch āv- (s. âvîtiês) beeinflusst sein.]

Avots: ME I, 239

[bãrstît Wolm., Ruj., Roop, Lemsal, Salisb., Ermes, Dond., Erw., Bächhof, Libau], bā`rstît [AP., Jürgensburg, C.], -u, -ĩju (li. barstýti), freqn. von bērt, wiederholt streuen: šinī vietā meitām bijis jāizbeŗ sārma pelni; juo citur neļāvis saimnieks bārstīt LP. VII, 326. tirguonis bārsta ruokās ieņe̦mtuos naudas gabalus Stari I, 202. austruma saule vēl zelta pišļus pa kājām bārsta Vēr. II, 129. valuodu b., schwatzen, geschwätzig sein BW. 1458. Refl. -tiês, sich streuen, umherfliegen, für sich streuen: spaļi vien bārstījās BW. 12240. saule tā nebārstās pa zemes virsu Stari II, 96.

Avots: ME I, 274, 275

glūža,

1) "tāds, kas lien un glūnē̦dams kādas blēņas pasle̦pe̦n padara",

[2) ein ungeschickter, fauler Tölpel (dabei oft von hohem Wuchs und um sich herumblickend):
nuoskatās kâ glũža, lai uotrs vai nuo pade̦gunes nuoņe̦m Planhof. kas nu tādu glužu derēs; tas jau sev maizes nenuopelnis C., PS. Wohl zu li. glúdoti "still angeschmiegt daliegen".]

Avots: ME I, 631

‡ kūpelnīca Warkl., kūpelnieks, ein Rauchfass (beim Gottesdienst).

Avots: EH I, 684

I mārga, ein erwachsenes Mädchen, die Braut Infl., Illuxt: mārga guodu paslē̦pusi zem bērziņa lapiņām BW. 6576 (aus Lennewarden). meita, meita, mārga, mārga, pelni guodu dzīvuodama! 951 (aus Lubn.) [Hochle. mārga beruht auf mē̦rga (s. dies); in Lennewarden aber wird ē, sonst nicht zu ā, sodass mārga dort vielleicht ein Lehnwort ist.]

Avots: ME II, 583

mùldeniẽks, der herumschwärmende, der schwärmer, Flunkerer: šķupelnieki, muldenieki, se̦dluojat kumeliņus! BW. 26139, 2. [Dafür (in demselben Liede!) muldelnieki Latv. Saule 1926, S. 424 (aus O. - Bartau); fehlerhaft? oder mit dem -el- der vorhergehenden šķupelnieki (vgl. auch diedelnieki)?]

Avots: ME II, 664

ņe̦rgâtiês,

3): ruopelnieks spītīgu smīņu smīnē̦dams ņe̦rgājas juo pruojām P. W. Šis ar mani tiesāties? 16;

4): suņi ņe̦rgājas taisīdamies uz plēšanuos Nötk.

Avots: EH II, 113

nùorũķêt,

3): verbieten -
auch C.; tiesa pārtrauca ruopelnieku nuorūķē̦dama: "nerunāt tik gaŗi!" P. W. Šis ar mani tiesāties? 20; beseitigen: n. svešnieku valdību Saikava.

Avots: EH II, 82

‡ nùovetelêt, Perfektivform zu vetelêt: tâ ruopelnieks nuovetelē vienā laidā uz vīnūzi čāpādams P. W. Šis ar mani tiesāties? 24.

Avots: EH II, 106

pataũpît, ‡ Refl. -tiês,

1) sich (dat.) aufsparen:
jauns būdams pelnies, pataupies! Dünsb. Apakš Ziemassvētku egl. II, 115;

2) aufgespart werden:
lai dziesmiņas pataupās līdz Jānīša vakaram Tdz. 53184.

Avots: EH XIII, 181

pušelniẽks Bielenstein Holzb. 515, Peb., Lis., Kl., Meiran, Warkh., Warkl., Gr.-Buschhof, Mesoten, Lub., Oppek., pušeniẽks Frauenb., Manz., ein Hälftner, der gemeinschaftlich mit einemandern ein Gesinde besitzt oder bewirtschaftet U.: ciemā dzīvuo divi pušelnieki Aps. V, 4. bijis viens bagāts un nabags saimnieks vienās mājās pušenieki LP. V, 185. tautu meita, vai tu mana pušeniece? kur man mieži līdumā, tur tev ruozes maliņā BW. 28251. aiziešu pār ruobežu sievas ņemt, lai nuopūta pušenieces kā dūdiņas pakaļā 9969, 1. pušenieks "der Nachbar" Grünh. n. Etn. IV, 167. Wohl aus *pušḷnieks < *pušlinieks (für puslinieks, s: dies); zur Bildung vgl. pusgraudnieks und zur Kürzung cepelnieks < *cepḷnieks < ceplinieks "ar dzelzi apkalts nūjas gals pannas izjemšanai nuo cepļa uguns" Zaļmuiža.

Avots: ME III, 437

skadrs,

2): auch Orellen; ņiprs un s. zeņķis Blaum. Raksti 115 (1939), 156. s. ("ātrs") zirgs Erlaa. kas ir tāds žigls cilvē̦ks, tuo sauc par skadru Ramkau. s. (früh aufstehend) cilvē̦ks, s. (nicht fest) miegs Serbig.; ‡

4) scharf:
s. nazis KatrE. viņš ir labs cilvē̦ks, tikai valuoda viņam ir tāda skadra ("skarba") AP. "mans teļš nebij sarkans, bet brūngānraibs!" It skadri ("?") atcirta ruopelnieks P. W. Šis ar mani tiesāties? 19; ‡

5) "?": šie augi ir ļuoti vārīgi un skadri uz laika pārgruozīšanām. viņi paliek guluot, kad jūt, ka būs slikts laiks, un muostas, kad labs laiks gaidāms Pēt. Av. III, 136.

Avots: EH II, 496, 497

strupmêlis ² : strupmēļu puika Dünsb. Od. 265. (meitas) visas trīs bija strupmēles Pas. XI, 428. ruopelnieki runā kâ strupmēļi P. W. Šis ar mani tiesāties? 2.

Avots: EH II, 590