Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'penēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'penēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (17)

drepenēt

drepenêt, langsam schneien Setzen n. Etn. IV, 49.

Avots: ME I, 497

izpenēt

‡ izpenêt (?) "(svešiem) niekus izrunât" Frauenb.

Avots: EH I, 471

iztīpenēt

iztĩpenêt, ‡ Refl. -tiês Frauenb., = izmēģinâtiês: puišelis iztīpenējās ilgi, bet nedrīkstēja pa laipu pāriet.

Avots: EH I, 490

kopenēties

kuõpenêtiês [Nigr.], -ẽjuôs, sich verbinden, in Beziehungen treten, vertraut mit jem. leben: viņa būs tāda nepaklausīga un kuopenēsies ar gājēju puisi LA. [Pēteris kuopenējas ar savu saimnieci Janš. Dzimtene 2 III, 142.]

Avots: ME II, 345

līpenēt

līpenêt, -ẽju, intr.,

1) flackern, flimmern, sprühen:
man guntiņa līpenēja zem kumeļa kājiņām BW. 29833;

2) sich ängstlich, langsam über Eis vorwärtsbewegen
Lös. n. Etn. IV, 130. [Wohl zu lipt.]

Avots: ME II, 489

paripenēt

‡ paripenêt Warkl., paripuļât ebenda, = paripuôt 1.

Avots: EH II, 167

penēt

penêt, verwöhnen; identisch mit li. penė̕ti "füttern, mästen" (zu la. penus "Speisevorrat" u. a. bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 25)?

Avots: ME III, 200

piekupenēt

pìekupenêt, piekupināt Spr., Für. I unter kupināt, vollschneien, sich mit Schneehaufen bedecken: durvpriekša piekupe̦nē̦ta Vēr. II, 52.

Avots: ME III, 261

pļepenēt

‡ pļepenêt Sonnaxt, schwatzen, faseln.

Avots: EH II, 307

sepenēt

sepenêt,

2) "schnell und undeutlich sprechen" (ME. III, 818) zu verbessern in "faseln"; kas tur nu par valuodu! tã tik tāda sepenēšana Lubn.

Avots: EH II, 477

sepenēt

sepenêt,

1) träumen
Lubn.; zu sapnis; "schnell und undeutlich sprechen" Lubn.

Avots: ME III, 818

sipenēt

sipenêt, eifrig hin- und herlaufen: kur nu sipenēsi! Saikava.

Avots: ME III, 842

sīpenēt

sìpenêt 2 , -ẽju, intr., zischen (von kochendem Wasser): katls pirms vārīšanās sīpenē Saikava. Wohl zu čech. sipěti "sibilare" u. a. (bei Miklosich Et. Wrtb. 296).

Avots: ME III, 855

tīpenēt

‡ tĩpenêt, zu erschliessen aus iztīpenêt. Refl. -tiês (mit -ī-) BielU.,

1) wonach forschen;

2) sich nach etwas strecken.

Avots: EH II, 685

Šķirkļa skaidrojumā (1)

peksēt

peksêt, ‡ Refl. -tiês "niekuoties, gražuoties: šâ ne tâ pļepenēt, runāt" Sonnaxt.

Avots: EH II, 219