līpenēt

līpenêt, -ẽju, intr.,

1) flackern, flimmern, sprühen:
man guntiņa līpenēja zem kumeļa kājiņām BW. 29833;

2) sich ängstlich, langsam über Eis vorwärtsbewegen
Lös. n. Etn. IV, 130. [Wohl zu lipt.]

Avots: ME II, 489