Paplašinātā meklēšana

‡ àizpeñterêt,

1) a. dziju KatrE., Garn verreffeln und hin-, wegschleppen;

2) ungeschickt und nachlässig zuflicken:
a. caurumu;

3) taumelnd, schwankend hin-, weggehen.
Refl. -tiês, mit Mühe hin-, weggelangen, sich hinschleppen KatrE.: sliņķis nevar vien uz darbu aizpenterēties.

Avots: EH I, 41

‡ appeñterêt Trik., verknotend herumwickeln um: a. kam dziju apkārt.

Avots: EH I, 104

‡ atpeñterêt,

1) entwirren
Memelshof, Wolm. u, a.: a. dzijas;

2) mühsam, ungelenk oder strauchelnd herkommen
Oppek.;

3) wirre Antworten geben
Gr.-Buschh.

Avots: EH I, 158

[ìepenterêt,

1) einflechten,
"iepīt" Nerft; (übertragen): viņš man runājuot iepenterēja starpā savus niekus Kl.;

2) unordentlich beginnen:
kalpuone aude̦klu tikai iepenterējusi Nigr. viņš nav ne˙kāds stāstītājs: tikai iepenterē, bet ne˙kad nebeidz Ruj.;

3) verwirren:
bē̦rns dzijas iepenterējis Arrasch;

4) nachlässig hereinkommen od. hineingehen:
iep. istabā Bauske. Refl. - tiês, sich in etw. verwirckeln: viņš bez vajadzības iepenterējis šai lietā Jürg.]

Avots: ME II, 50

‡ izpènterêt ² Erlaa, = izrežģît: nevar i. sarežģījušuos dziji.

Avots: EH I, 471

nùopeñterêt Spr., tr., ableiern: dziesmu, luomu.

Avots: ME II, 828

pente: matiņi savēlās deviņām pentītēm Tdz. 57824 ; "ve̦cas saites gabals; eine kurze Peitschenschnur Frauenb.

Avots: EH XIII, 223

penterât Naud., = penterêt 1.

Avots: ME III, 200

peñtere,

2): eine lange Erzählung
Salis, Seyershof, (mit èn ² ) Sonnaxt: viņš izstāstīja tuo penteri par savu dzīvi Seyershof; "burvības vārdi" Sonnaxt: kad sivē̦nus lika aizgaldā, dažiem bij kāda p., citiem nebij.

Avots: EH XIII, 223

peñtere,

1) verworrenes Garn
Kaugershof;

2) Geschwätz:
dažs klabina kâ sudmalas, tuomē̦r nav ne˙kas prātīgāks kâ tikai gaŗā pentere Jaun. mežk. 139. Miķelis jau sāka lielīt brūveri un alu, pie tam šīs penteres pastiprinādams ar lāstiem par sevi MWM. VII, 258.

Avots: ME III, 200

peñterêt,

1): ungeschickt flechten
(mit èn ² ) Oknist;

2): auch Talssen, (mit en̂ ² ) AP.; "savu valuodu runāt" N.-Peb. n. Latv. Saule, S. 1043; ‡

3) etw. ungeschickt, erfolglos tun
Oknist. - Zur Bed. vgl. auch ìepenterêt 4. Zu li. peñtaroti "niekus plepėti", s. Skardžius Arch. Phil. III, 51.

Avots: EH XIII, 223

peñterêt C., -ẽju,

1) verreffeln
Berent n. U., verknoten Gold:, Gr.-Essern, Lesten, Ulpisch, Ruhtern; flechten BW. 6867 (vīzītes penterēju);

2) (eintönig und schnell) sprechen, schwatzen, gedankenlos und unverständlich beten
Seew. n. U., eine Sprache kläglich sprechen Balt. V. n. U.: mēle pate kâ klabiķis penterēja MW. dzē̦rāji palika kruogā penterējuot Ulpisch. muļķīga vārdu penterēšana A. XXI, 264. penterēt vienā gabalā MWM. v. J. 1896, S. 802; "jaukt, neskaidri runāt" Wessen; "schnell und dumm sprechen" Kaugershof. Wohl als ein Kuronismus od. Lituanismus zu pît; zur Bed. 2 vgl. li. niekus pinti "Unsinn reden" und pinklis "albernes Zeug" Lit. Mitt. I, 231.

Avots: ME III, 200

peñteris, ‡

3) penters "ķe̦za, ķibele, sarežģījums" Sauken n. Etn. IV, 164; ‡

4) "?": mazi nāca Jāņa bē̦rni, cits p., cits tenteris, cits līkām kājiņām BW. 32642.

Avots: EH XIII, 223

peñteris,

1) der Schwätzer
PS., Drosth., Warkh., Līguotnis Stāsti I, 48;

2) = peñtere 2 Dunika: man riebjas bābu penteri Brig. Druva I, 3.

Avots: ME III, 200

‡ penteru penteriem "durcheinander, argverwühlt, taumelnd" Segew.

Avots: EH XIII, 223

piepeñterēt, vollschwatzen: tâ man tur piepenterēja pilnas ausis MWM. X, 86.

Avots: ME III, 278

sapeñterêt,

1): auch Seyershof. Refl. -tiês,

1): auch Erlaa.

Avots: EH XVI, 435

sapeñterêt, tr.,

1) sapen`terêt Dunika, U., sapenterât, sapenteruôt Naud., verreffeln, verknoten: sapenterājis tās dzijas, - nevar ne taisīdams attaisīt Naud.;

2) unverständlich sprechen:
sape̦nte̦rē̦tuo valuodu A. v. J. 1898, S. 391. Refl. -tiês,

1) sich verreffeln, sich verknoten:
dzija sapenterējusies;

2) sich verstricken:
s. savā runā Bauske.

Avots: ME II, 698

uzpenterêt, auf etw. taumein, straucheln (perfektiv); hinauftaumeln: uzpenterēt kam virsū AP., Salis. uzpenterēt kalnā ebenda.

Avots: ME IV, 364

‡ krapente, ein altes, halbverfallenes Gebaude Bilskenshof.

Avots: EH I, 642

izblàr̂kšķêt, ausschwatzen: izblarkšķēt gaŗu penteri, einen langen Senf machen C.

Avots: ME I, 717

klabiķis,

1) die Klapper, das Klapperbrett
Gr. - Sessau, Biel. H. 163: skaņas ar kuoka klabiņiem Antrop. II, 103;

2) der Klopfer
L., Türklopfen St., U.: mēle pati kâ klabiķis penterēja MWM.;

3) die Plappertasche
Matkuln, f. klabiķe: jūs jau zinait, ka es tāda klabiķe, kas labprāt ar jums pļāpā G. G. IV, 28.

Avots: ME II, 207

[pantarêt, lispeln, undeutlich sprechen Wid.; vgl. penterêt.]

Avots: ME III, 78

pe̦nskas, = pe̦nckas 2: caur dabļiem un pe̦nskām pie mērķa! Allun. Lielp. pag. 22. pente, verwühltes Haar; Weichselzopf Mag. XX, 3, 153; dažām sievietēm viņas savērpjuot matuos penti, pruoti savē̦lušuos... pinku JK. VI, 32. Wohl als ein Kuronismus od. Lituanismus zu pît.

Avots: ME III, 200

sakurzât Wid., Grosdohn n. Etn. I, 137, sakurzuôt, sakuržât, schlecht flicken (perfektiv): salāpīts, sakurzuots iet uz mežu putnu kaut (Rätsel) RKr. VII, 1180. tas nabags brauc kâ nekâ sakuržātās ragavās Odensee. Refl. sakurâtiês, sakurzakâtiês "sapenterēties, samurkšīties."

Avots: ME II, 660

šmudzinât,

2): š. kam gar acīm pāte̦gu vai žagaru (aiz dusmām) Frauenb.; ‡

3) "penterēt (diegus, valgu)" Wolmarshof.

Avots: EH II, 649

švènterêt ^2, -ẽju, = penter%C3%AAt">penterêt Bers., Lasd., schnell und unverständlich (in einer fremden Sprache) sprechen Sessw., (mit eñ ) C.: žīds šventerēja tik ātri, ka tur ir cūka netika gudra Vīt. Vgl. šventît.

Avots: ME IV, 115

ten̂teris ² ,

1): ein Ungewandter
(mit èn ² ) Erlaa; ein ungewandtes Lebewesen mit steifen Füssen (mit en̂ ² ) Seyershof; ‡

5) wer etwas oberflächlich, nachlässig tut
(mit eñ) Salis; cits penteris, cits t. ("?"), cits līkām kājiņām BW. 32642.

Avots: EH II, 675

vīzene: vīzenītes penterēju Tdz. 50874.

Avots: EH II, 794