Paplašinātā meklēšana

‡ àizpeñterêt,

1) a. dziju KatrE., Garn verreffeln und hin-, wegschleppen;

2) ungeschickt und nachlässig zuflicken:
a. caurumu;

3) taumelnd, schwankend hin-, weggehen.
Refl. -tiês, mit Mühe hin-, weggelangen, sich hinschleppen KatrE.: sliņķis nevar vien uz darbu aizpenterēties.

Avots: EH I, 41

‡ appeñterêt Trik., verknotend herumwickeln um: a. kam dziju apkārt.

Avots: EH I, 104

‡ atpeñterêt,

1) entwirren
Memelshof, Wolm. u, a.: a. dzijas;

2) mühsam, ungelenk oder strauchelnd herkommen
Oppek.;

3) wirre Antworten geben
Gr.-Buschh.

Avots: EH I, 158

[ìepenterêt,

1) einflechten,
"iepīt" Nerft; (übertragen): viņš man runājuot iepenterēja starpā savus niekus Kl.;

2) unordentlich beginnen:
kalpuone aude̦klu tikai iepenterējusi Nigr. viņš nav ne˙kāds stāstītājs: tikai iepenterē, bet ne˙kad nebeidz Ruj.;

3) verwirren:
bē̦rns dzijas iepenterējis Arrasch;

4) nachlässig hereinkommen od. hineingehen:
iep. istabā Bauske. Refl. - tiês, sich in etw. verwirckeln: viņš bez vajadzības iepenterējis šai lietā Jürg.]

Avots: ME II, 50

‡ izpènterêt ² Erlaa, = izrežģît: nevar i. sarežģījušuos dziji.

Avots: EH I, 471

nùopeñterêt Spr., tr., ableiern: dziesmu, luomu.

Avots: ME II, 828

peñterêt,

1): ungeschickt flechten
(mit èn ² ) Oknist;

2): auch Talssen, (mit en̂ ² ) AP.; "savu valuodu runāt" N.-Peb. n. Latv. Saule, S. 1043; ‡

3) etw. ungeschickt, erfolglos tun
Oknist. - Zur Bed. vgl. auch ìepenterêt 4. Zu li. peñtaroti "niekus plepėti", s. Skardžius Arch. Phil. III, 51.

Avots: EH XIII, 223

peñterêt C., -ẽju,

1) verreffeln
Berent n. U., verknoten Gold:, Gr.-Essern, Lesten, Ulpisch, Ruhtern; flechten BW. 6867 (vīzītes penterēju);

2) (eintönig und schnell) sprechen, schwatzen, gedankenlos und unverständlich beten
Seew. n. U., eine Sprache kläglich sprechen Balt. V. n. U.: mēle pate kâ klabiķis penterēja MW. dzē̦rāji palika kruogā penterējuot Ulpisch. muļķīga vārdu penterēšana A. XXI, 264. penterēt vienā gabalā MWM. v. J. 1896, S. 802; "jaukt, neskaidri runāt" Wessen; "schnell und dumm sprechen" Kaugershof. Wohl als ein Kuronismus od. Lituanismus zu pît; zur Bed. 2 vgl. li. niekus pinti "Unsinn reden" und pinklis "albernes Zeug" Lit. Mitt. I, 231.

Avots: ME III, 200

piepeñterēt, vollschwatzen: tâ man tur piepenterēja pilnas ausis MWM. X, 86.

Avots: ME III, 278

sapeñterêt,

1): auch Seyershof. Refl. -tiês,

1): auch Erlaa.

Avots: EH XVI, 435

sapeñterêt, tr.,

1) sapen`terêt Dunika, U., sapenterât, sapenteruôt Naud., verreffeln, verknoten: sapenterājis tās dzijas, - nevar ne taisīdams attaisīt Naud.;

2) unverständlich sprechen:
sape̦nte̦rē̦tuo valuodu A. v. J. 1898, S. 391. Refl. -tiês,

1) sich verreffeln, sich verknoten:
dzija sapenterējusies;

2) sich verstricken:
s. savā runā Bauske.

Avots: ME II, 698

uzpenterêt, auf etw. taumein, straucheln (perfektiv); hinauftaumeln: uzpenterēt kam virsū AP., Salis. uzpenterēt kalnā ebenda.

Avots: ME IV, 364

sakurzât Wid., Grosdohn n. Etn. I, 137, sakurzuôt, sakuržât, schlecht flicken (perfektiv): salāpīts, sakurzuots iet uz mežu putnu kaut (Rätsel) RKr. VII, 1180. tas nabags brauc kâ nekâ sakuržātās ragavās Odensee. Refl. sakurâtiês, sakurzakâtiês "sapenterēties, samurkšīties."

Avots: ME II, 660

šmudzinât,

2): š. kam gar acīm pāte̦gu vai žagaru (aiz dusmām) Frauenb.; ‡

3) "penterēt (diegus, valgu)" Wolmarshof.

Avots: EH II, 649