pieļāvīgs
pìeļãvîgs, gern erlaubend Mag. IV, 2, 132, nachgebend U.: viņam bija dusmas par savu pieļāvīguo dabu Jaunā Raža IV, 50. acis tapa valgas un viņam pieļāvīgas Stari II, 757.
Avots: ME III, 270
Avots: ME III, 270
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'pieļāvīgs' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'pieļāvīgs' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (1)
piekļāvīgs
pìekļãvîgs, anhänglich, zugetan: luokana, piekļāvīga ļaužu šķira Vēr. I, 1435. kaut kas pieļāvīgs un piekļuvīgs A. v. J. 1896, S. 652.
Avots: ME III, 258
Avots: ME III, 258