Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'piebērt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'piebērt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)

piebērt

pìebẽrt,

1) zu-, hinzuschütten;

2) vollschütten:
Sprw. nepieber ve̦cu aku, kamē̦r jauna nav izrakta! piebērt maisus LP. IV, 35. zvaigžņu dimantiem piebē̦rts sniegs Vēr. II, 172. Refl. -tiês,

1) sich vollschütten:
maiss piebēries par pilnu. debesis zvaigznēm piebērās Dzimt. V.;

2) für sich, sich (dat.) vollschütten:
Ancītis ar bija piebēries Aps. VI, 21. p. kabatas ar riekstiem;

3) unabsichtlich hinzugeschüttet werden :
pie sukura pieberās milti.

Avots: ME III, 238

Šķirkļa skaidrojumā (6)

langvēģis

langvēģis, auch lañgvērģis [Gr. - Essern], Elv., Dünsb.,

1) der Abtritt, das heimliche Gemach Manz., St.;

2) der Mastdarm: viss, kas mutē ieiet, tas nuoiet vē̦de̦rā un tuop caur tuo langvēģi izme̦sts
Matth. 15, 17;

[3) Jauchgrube Gr. - Essern: piebērt langvērģi kūts priekšā, lai tur nebūtu sutrājs un lai ieiešana kūtī būtu sausa Janš. Dzimtene 2 I, 352.] - Wohl aus d. langer Weg.

Avots: ME II, 420

piebirt

pìebir̃t,

1) hinzufallen, -fliessen, -rieseln:
kas piebira man (was gewann ich) rauduot, kas bēdīgi dzīvuojuot? BW. 111;

2) vollrieseln, -fliessen:
smiltīm kājas piebira Vēr. II, 91. piebirst man pilna sauja ... asariņu BW. 17358. grāvis piebiris lapām Kaudz. M. 2. kalni un lejas piebirst baltas sudraba rasas Vēr. II, 260;

3) (ungewöhnlich) = piebērt (vielleicht wegen des phonetischen Zusammenfalls der Infinitive piebirt und piebērt in infl. Mundarten): dievs piebira tās naudas Zbiór XVIII, 483.

Avots: ME III, 239

pielūžņāt

pìelūžņât, -uôt, lūžņām piebērt, pataisīt lūžņainu Grünw.

Avots: ME III, 269

pipirška

‡ pipirška Druw., (mit ìr 2 ) Saikava, = pipirkšķis: piebērt kādu pipiršku sāls.

Avots: EH XIII, 235

strīķētin

‡ strīķētin,

1) bis zum Rande:
s. pilns trauks. piebērt trauku s. Ekengraf, (mit ē, ) Warkl.;

2) strīķē̦tin Warkl. "?": zirgs liek kājas s. (mit éinem Fuss an den andem anschlagend?).

Avots: EH II, 589

uzbērt

uzbērt, ‡

2) bērt uzbē̦rdams, lange und reichlich schütten:
ve̦lns bēra uzbē̦rdams (mit betonter 2. Silbe?) tai ce̦purē naudu, bet nevarēja un nevarēja tuo piebērt Pas. VIII, 347.

Avots: EH II, 718