Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'piebērt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'piebērt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
piebērt
pìebẽrt,
1) zu-, hinzuschütten;
2) vollschütten:
Sprw. nepieber ve̦cu aku, kamē̦r jauna nav izrakta! piebērt maisus LP. IV, 35. zvaigžņu dimantiem piebē̦rts sniegs Vēr. II, 172. Refl. -tiês,
1) sich vollschütten:
maiss piebēries par pilnu. debesis zvaigznēm piebērās Dzimt. V.;
2) für sich, sich (dat.) vollschütten:
Ancītis ar bija piebēries Aps. VI, 21. p. kabatas ar riekstiem;
3) unabsichtlich hinzugeschüttet werden :
pie sukura pieberās milti.
Avots: ME III, 238
1) zu-, hinzuschütten;
2) vollschütten:
Sprw. nepieber ve̦cu aku, kamē̦r jauna nav izrakta! piebērt maisus LP. IV, 35. zvaigžņu dimantiem piebē̦rts sniegs Vēr. II, 172. Refl. -tiês,
1) sich vollschütten:
maiss piebēries par pilnu. debesis zvaigznēm piebērās Dzimt. V.;
2) für sich, sich (dat.) vollschütten:
Ancītis ar bija piebēries Aps. VI, 21. p. kabatas ar riekstiem;
3) unabsichtlich hinzugeschüttet werden :
pie sukura pieberās milti.
Avots: ME III, 238
Šķirkļa skaidrojumā (6)
langvēģis
langvēģis, auch lañgvērģis [Gr. - Essern], Elv., Dünsb.,
1) der Abtritt, das heimliche Gemach Manz., St.;
2) der Mastdarm: viss, kas mutē ieiet, tas nuoiet vē̦de̦rā un tuop caur tuo langvēģi izme̦sts
Matth. 15, 17;
[3) Jauchgrube Gr. - Essern: piebērt langvērģi kūts priekšā, lai tur nebūtu sutrājs un lai ieiešana kūtī būtu sausa Janš. Dzimtene 2 I, 352.] - Wohl aus d. langer Weg.
Avots: ME II, 420
1) der Abtritt, das heimliche Gemach Manz., St.;
2) der Mastdarm: viss, kas mutē ieiet, tas nuoiet vē̦de̦rā un tuop caur tuo langvēģi izme̦sts
Matth. 15, 17;
[3) Jauchgrube Gr. - Essern: piebērt langvērģi kūts priekšā, lai tur nebūtu sutrājs un lai ieiešana kūtī būtu sausa Janš. Dzimtene 2 I, 352.] - Wohl aus d. langer Weg.
Avots: ME II, 420
piebirt
pìebir̃t,
1) hinzufallen, -fliessen, -rieseln:
kas piebira man (was gewann ich) rauduot, kas bēdīgi dzīvuojuot? BW. 111;
2) vollrieseln, -fliessen:
smiltīm kājas piebira Vēr. II, 91. piebirst man pilna sauja ... asariņu BW. 17358. grāvis piebiris lapām Kaudz. M. 2. kalni un lejas piebirst baltas sudraba rasas Vēr. II, 260;
3) (ungewöhnlich) = piebērt (vielleicht wegen des phonetischen Zusammenfalls der Infinitive piebirt und piebērt in infl. Mundarten): dievs piebira tās naudas Zbiór XVIII, 483.
Avots: ME III, 239
1) hinzufallen, -fliessen, -rieseln:
kas piebira man (was gewann ich) rauduot, kas bēdīgi dzīvuojuot? BW. 111;
2) vollrieseln, -fliessen:
smiltīm kājas piebira Vēr. II, 91. piebirst man pilna sauja ... asariņu BW. 17358. grāvis piebiris lapām Kaudz. M. 2. kalni un lejas piebirst baltas sudraba rasas Vēr. II, 260;
3) (ungewöhnlich) = piebērt (vielleicht wegen des phonetischen Zusammenfalls der Infinitive piebirt und piebērt in infl. Mundarten): dievs piebira tās naudas Zbiór XVIII, 483.
Avots: ME III, 239
pielūžņāt
pipirška
strīķētin
‡ strīķētin,
1) bis zum Rande:
s. pilns trauks. piebērt trauku s. Ekengraf, (mit ē, ) Warkl.;
2) strīķē̦tin Warkl. "?": zirgs liek kājas s. (mit éinem Fuss an den andem anschlagend?).
Avots: EH II, 589
1) bis zum Rande:
s. pilns trauks. piebērt trauku s. Ekengraf, (mit ē, ) Warkl.;
2) strīķē̦tin Warkl. "?": zirgs liek kājas s. (mit éinem Fuss an den andem anschlagend?).
Avots: EH II, 589
uzbērt
uzbērt, ‡
2) bērt uzbē̦rdams, lange und reichlich schütten:
ve̦lns bēra uzbē̦rdams (mit betonter 2. Silbe?) tai ce̦purē naudu, bet nevarēja un nevarēja tuo piebērt Pas. VIII, 347.
Avots: EH II, 718
2) bērt uzbē̦rdams, lange und reichlich schütten:
ve̦lns bēra uzbē̦rdams (mit betonter 2. Silbe?) tai ce̦purē naudu, bet nevarēja un nevarēja tuo piebērt Pas. VIII, 347.
Avots: EH II, 718