piegulēt
pìegulêt,
2): sajutuse, kad pie citas piegulēju Tdz. 47721. krauklīt[i]s vārnu piegulēja 53539; ‡
6) zu seinen Gunsten beeinflussen, bestechen
Sessw.: viņš piegulēja mērnieku un dabūja labākās pļavas. ‡ Refl. -tiês Iw., liegend anhaften: tâ piegulējusies klāt ir vilna.
Avots: EH II, 252
2): sajutuse, kad pie citas piegulēju Tdz. 47721. krauklīt[i]s vārnu piegulēja 53539; ‡
6) zu seinen Gunsten beeinflussen, bestechen
Sessw.: viņš piegulēja mērnieku un dabūja labākās pļavas. ‡ Refl. -tiês Iw., liegend anhaften: tâ piegulējusies klāt ir vilna.
Avots: EH II, 252