pìegulêt,

1) anliegen, anstehen:
lai seģenes labāk piegulē̦tu Antrop. II, 67;

2) be(i)schlafen, den Beischlaf ausüben
U.: cita šāda, cita tāda, cita puišu piegulē̦ta BW. 8784;

3) liegend füllen, besetzen:
kur bij man gulēt iet ? visi kakti piegulē̦ti BW. 34369;

4) zur Genüge schlafen:
vai es varu visu nakti piegulēt, kad tik ātri iet gulēt? Ahs. n. RKr. XVII, 45;

5) schlafend erreichen:
kuo tad tu gulē̦dama piegulēsi? Jauns. Vēja ziedi 64.

Avots: ME III, 252, 253

pìegulêt,

2): sajutuse, kad pie citas piegulēju Tdz. 47721. krauklīt[i]s vārnu piegulēja 53539; ‡

6) zu seinen Gunsten beeinflussen, bestechen
Sessw.: viņš piegulēja mērnieku un dabūja labākās pļavas. ‡ Refl. -tiês Iw., liegend anhaften: tâ piegulējusies klāt ir vilna.

Avots: EH II, 252