piekūpt
pìekūpt, intr., vollrauchen: (dienas) mitrām miglām piekūpušas Vēr. II, 1073. ze̦mā, piekūpušā istabā Austriņš Nuopūtas vējā 11. tur istabas tâ nepiekūpst, juo tur nav rūķa Janš. Dzimtene 2 III, 247.
Avots: ME III, 262
Avots: ME III, 262
'piekūpt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: