pìekūpt, intr., vollrauchen: (dienas) mitrām miglām piekūpušas Vēr. II, 1073. ze̦mā, piekūpušā istabā Austriņš Nuopūtas vējā 11. tur istabas tâ nepiekūpst, juo tur nav rūķa Janš. Dzimtene ² III, 247.

Avots: ME III, 262

pìekūpt: auch (mit û ² ) Dunika, Frauenb., Rutzau.

Avots: EH II, 257