Paplašinātā meklēšana

pìekasît,

1): p. ruogas malā Ramkau u. a.;

2): p. (vollschälen)
pilnu spanni rāciņu Dunika; in grosser Menge harken resp. kratzen: piekasīju desmit gabanu siena AP. suni piepirina un piekasa (= kasīdamies pielaiž ‡

4) blusas istabā.

Avots: EH II, 254

pìekasît,

1) zu-, hinzukratzen, harken:
es vēl pļavā piekasīju Pasaules lāp. 106. viņa . . . sāka piekasīt gabanu ceļus Baltp. r. I, 109;

2) vollkratzen, -harken.

Avots: ME III, 256

gabana (li. (gabanà "ein Armvoll"), gabans [li. [gãbanas "охапка"],

1) ein Armvoll:
gabana od. gabaiņa - kušķis, cik ruoka var saņemt LP. VII, 306;

2) der Heuhaufen
Lös., Mar., Oppek., Oberkurl.: siens sakrauts gabanās; nu tik vajag tuo ielikt šķūnī Mar. sienu me̦t gabanās Etn. I, 78. viņa sāka piekasīt gabanu ceļus R. Sk. II, 160. es kâ siena gabaniņa BW. 14854. nuo trim siena gabanām sakrauj ve̦se̦lu ve̦zmu AP. kaut man būtu āra pūtusēs kâ siena gabana Druva II, 408. Dafür anderswo gew. guba;

3) im VL. gabaniņa als Epitheton des Schafes:
aitiņ, mana gabaniņa, das Wollichte n. Spr., eher wohl - das Runde (vgl. es kâ siena gabaniņa). [Wohl zu gabals, li. gãbužas "куча, сверток, горсть", gabénti "fortschaffen, bringen", ir. gabim "nehme", la. habeō "halte, habe", wruss. габаць "ergreifen, nehmen" u. a.; s. Berneker Wrtb. I, 28 f., Leskien Nom. 38, Uhlenbeck IF. XIII, 216, K. Meyer IF. XXXV, 235 ff., Trautmann Wrtb. 74.]

Kļūdu labojums:
Vii, 506 = VII, 306

Avots: ME I, 580