pìekasît,

1) zu-, hinzukratzen, harken:
es vēl pļavā piekasīju Pasaules lāp. 106. viņa . . . sāka piekasīt gabanu ceļus Baltp. r. I, 109;

2) vollkratzen, -harken.

Avots: ME III, 256

pìekasît,

1): p. ruogas malā Ramkau u. a.;

2): p. (vollschälen)
pilnu spanni rāciņu Dunika; in grosser Menge harken resp. kratzen: piekasīju desmit gabanu siena AP. suni piepirina un piekasa (= kasīdamies pielaiž ‡

4) blusas istabā.

Avots: EH II, 254