piekrampēt
pìekram̃pêt,
1) zukrampen, zuhaken:
p. duris, slēģus;
2) stehlen:
čigāns piekrampējis vistu Bauske;
3) stehlend anfüllen:
p. pilnas kules ābuolu Drosth.-Refl. -tiês , sich krampfhaft anhalten: vini piekrampējas pie glābēja Arstn. kalend. II, 92.
Avots: ME III, 258
1) zukrampen, zuhaken:
p. duris, slēģus;
2) stehlen:
čigāns piekrampējis vistu Bauske;
3) stehlend anfüllen:
p. pilnas kules ābuolu Drosth.-Refl. -tiês , sich krampfhaft anhalten: vini piekrampējas pie glābēja Arstn. kalend. II, 92.
Avots: ME III, 258