piekrampēt

pìekram̃pêt,

1) zukrampen, zuhaken:
p. duris, slēģus;

2) stehlen:
čigāns piekrampējis vistu Bauske;

3) stehlend anfüllen:
p. pilnas kules ābuolu Drosth.-Refl. -tiês , sich krampfhaft anhalten: vini piekrampējas pie glābēja Arstn. kalend. II, 92.

Avots: ME III, 258