piekult
pìekul̃t,
2): (viel) ausdreschen:
vai daudz piekūlāt? Orellen u. a. Refl. -tiês,
1): auch Dunika; vai būs vȩlns piekūlies (sc.: man)? Tdz. 40811. (bȩ̄rnu) uzlūkuot, ka nepiekuļas pie ūdens vai uguns Janš. Dzimtene V, 446; ‡
2) zur Genüge od. viel für sich ausdreschen:
p. rudzu Kaltenbr. ȩsuot jau ar piekūlušies, — ne˙kur kur bērt Orellen.
Avots: EH II, 256
2): (viel) ausdreschen:
vai daudz piekūlāt? Orellen u. a. Refl. -tiês,
1): auch Dunika; vai būs vȩlns piekūlies (sc.: man)? Tdz. 40811. (bȩ̄rnu) uzlūkuot, ka nepiekuļas pie ūdens vai uguns Janš. Dzimtene V, 446; ‡
2) zur Genüge od. viel für sich ausdreschen:
p. rudzu Kaltenbr. ȩsuot jau ar piekūlušies, — ne˙kur kur bērt Orellen.
Avots: EH II, 256