piekult
pìekul˜t,
1) zu-, hinzuschlagen, -klopfen:
var arī vēl vienu uolu piekult klāt Konv. 1 1538;
2) vollschlagen, -klopfen, -dreschen.
Refl. -tiês, mühsam zu etwas gelangen, sich zu jemand schlagen Mag. XIII, 2, 60: es pēdīgi pie viņiem piekūluos (= pievienuojuos pulktī) Serben.
Avots: ME III, 261
1) zu-, hinzuschlagen, -klopfen:
var arī vēl vienu uolu piekult klāt Konv. 1 1538;
2) vollschlagen, -klopfen, -dreschen.
Refl. -tiês, mühsam zu etwas gelangen, sich zu jemand schlagen Mag. XIII, 2, 60: es pēdīgi pie viņiem piekūluos (= pievienuojuos pulktī) Serben.
Avots: ME III, 261