piemigt
pìemigt,
1) zumachen (von den Augen):
piemidzis vienu actiņu Purap. 252;
2) einschlafen :
tas pastāvīgi žāvājās un reizēm cikkuo nepiemiga Eglītis Zilā cietumā 59. zē̦ns piemieg LP. VII, 1064.
Avots: ME III, 272
1) zumachen (von den Augen):
piemidzis vienu actiņu Purap. 252;
2) einschlafen :
tas pastāvīgi žāvājās un reizēm cikkuo nepiemiga Eglītis Zilā cietumā 59. zē̦ns piemieg LP. VII, 1064.
Avots: ME III, 272