pìemigt,

1) zumachen (von den Augen):
piemidzis vienu actiņu Purap. 252;

2) einschlafen :
tas pastāvīgi žāvājās un reizēm cikkuo nepiemiga Eglītis Zilā cietumā 59. zē̦ns piemieg LP. VII, 1064.

Avots: ME III, 272

pìemigt,

1): viltīgi piemigtās acis A. Upītis Sm. lapa 157.

Avots: EH II, 262