Paplašinātā meklēšana

pìemist: zȩ̄nam ȩsuot diluonis, kas tam laikam jau agrāki piemitis Janš. Dzimtene V, 201. Subst. pìemitējs: ein Beiwohner Lng. (unter miteklis): nuolicies pie Pluiņu saimnieka par piemitēju Janš. Līgava II, 520 (ähnlich Mežv. ļ. II, 462).

Avots: EH II, 262

pìemist, an einem Orte, bei jemand wohnen, sich aufhalten U.: rijā ve̦lni piemituši LP. VI, 1, 453. šai pilī labprāt mēdzis piemist Ruomas ķeizars Konv. 1601. Subst. piemitẽjs, der Einwohner, Bewohner: tev būs savu brāli uzņemt kâ svešinieku un piemitēju Glück III Mos. 25, 35.

Avots: ME III, 273

‡ mačavât, wohnen ("piemist">piemist, mājuot") Lubn.

Avots: EH I, 776

re̦ga,

1) das Gesicht, Angesicht:
augstskuola tē̦luojās priekš tava gara re̦gas MWM. VII, 572. nuo re̦gas, von Angesicht Biel. n. U.: jūs Saladinu nepazīstat vēl nuo re̦gas? Rainis. stalta figūra nuo re̦gas U. b. 126, 59;

2) gew. der Plur. re̦gas, das Gesehene, die Erlebnisse
Fest.; Erzählungen, Geschichten: viņš ir visādas re̦gas pieredzējis Fest. viens uotram nu izstāsta savas re̦gas LP. IV, 29. steidz tē̦vam iestāstīt garas re̦gas V, 359. neatminējusies ne ve̦cas re̦gas V, 207. sāks šī arī par savu vīru re̦gas stāstīt VII, 917. viņa... netic, ka Vadžum kaut kāds nelabums piemistu, kauču... Līze stāstīja desmitkārt re̦gas A. v. J. 1893, S. 228. viņš... dzirdēja... krusttē̦va brīnuma re̦gas Latv. ļaužu re̦gas Kav. zu redzêt.

Avots: ME III, 504