piepilda
pìepil̃da*, die Erfüllung: smilkstē̦dami skund pēc laimes piepildas U. b. 110, 43.
Avots: ME III, 279
Avots: ME III, 279
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'piepilda' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'piepilda' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (4)
apvillāt
‡ apvil̃lât, (die Ränder des offenen Endes einer Patronenhülse) ringsum nach innen einbiegen (tr.) Kal.: kad patruonu piepilda ar pulveri un skruotēm, tad galu vajag a., lai ne˙kas neizbirst.
Avots: EH I, 126
Avots: EH I, 126
labība
labĩba, eig. das Gute, die Güte, in welcher Bedeutung es von Manz. Luk. 3, 1 gebraucht ist (izsalkušus piepilda ar labību = ar labumiem); aber schon bei Manz. labība, das Getreide, Korn, māza labība, Afterkorn.
Avots: ME II, 396
Avots: ME II, 396
likām
likãm, in der Verbindung mit liku od. atliku, über und genug, in Hülle und Fülle: nu liku likām! Druvas I, 136. kuģi piepilda liku likām Apsk. dzīvuoja atliku likām A. XI, 476.
Avots: ME II, 467
Avots: ME II, 467
vīlēt
I vìlêt,
1): vīli vīlē̦dama BW. 7364. (kre̦klu) ne ar vīli nevīlēju 7369; ‡
2) "sapļaut (rudzus) ar re̦zgaļiem uz augšu" (mit î 2 ) Iw.; ‡
3) vîlē̦ts 2 rausis Pussen "rausis, kam mīkla bijusi izveiduota kâ šķīvis (ar plānām, atlocītām, atvīlē̦tām malām), kuo piepilda ar mīkstu kartupeļu un burkānu masu."
Avots: EH II, 792
1): vīli vīlē̦dama BW. 7364. (kre̦klu) ne ar vīli nevīlēju 7369; ‡
2) "sapļaut (rudzus) ar re̦zgaļiem uz augšu" (mit î 2 ) Iw.; ‡
3) vîlē̦ts 2 rausis Pussen "rausis, kam mīkla bijusi izveiduota kâ šķīvis (ar plānām, atlocītām, atvīlē̦tām malām), kuo piepilda ar mīkstu kartupeļu un burkānu masu."
Avots: EH II, 792