pieplēst
‡ pieplêst 2 Seyershof, = pìepùst 2: iekšas pieplēš, kad guovs dabū ieēst zirneklu, tad pieplēšuot pilnu.
Avots: EH II, 266
Avots: EH II, 266
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'pieplēst' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'pieplēst' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
pieplēst
pìeplêst, ‡ Refl. -tiês, für sich zur Genüge (eine grössere Menge) reissen: piesaplēš līgu (Johanniskräuter) Auleja.
Avots: EH II, 266
Avots: EH II, 266
pieplēst
pìeplêst,
1) dazu-, hinzureissen:
vēl vilnainu vesti es pats nuo savas puses pieplēsu klāt Latv.;
2) zur Genüge, ein genügendes Quantum reissen, raufen:
vērsis pielauž ar ragiem kuoku, ar kājām pieplēš sūnu un stāj pie darba Pas. I, 245 (aus Biržgalis). akmeņi gan jau pieplēsti Saul. III, 101.
Avots: ME III, 280
1) dazu-, hinzureissen:
vēl vilnainu vesti es pats nuo savas puses pieplēsu klāt Latv.;
2) zur Genüge, ein genügendes Quantum reissen, raufen:
vērsis pielauž ar ragiem kuoku, ar kājām pieplēš sūnu un stāj pie darba Pas. I, 245 (aus Biržgalis). akmeņi gan jau pieplēsti Saul. III, 101.
Avots: ME III, 280