pìeplêst,

1) dazu-, hinzureissen:
vēl vilnainu vesti es pats nuo savas puses pieplēsu klāt Latv.;

2) zur Genüge, ein genügendes Quantum reissen, raufen:
vērsis pielauž ar ragiem kuoku, ar kājām pieplēš sūnu un stāj pie darba Pas. I, 245 (aus Biržgalis). akmeņi gan jau pieplēsti Saul. III, 101.

Avots: ME III, 280

‡ pieplêst ² Seyershof, = pìepùst 2: iekšas pieplēš, kad guovs dabū ieēst zirneklu, tad pieplēšuot pilnu.

Avots: EH II, 266

pìeplêst, ‡ Refl. -tiês, für sich zur Genüge (eine grössere Menge) reissen: piesaplēš līgu (Johanniskräuter) Auleja.

Avots: EH II, 266