piesmēķēt
pìesmẽķêt, tr., vollrauchen: nav veselīgi uzturēties piesmē̦ķē̦tās te̦lpās Vēr. II, 142. Refl. -tiês, viel, bis zum Überdruss rauchen: viņš ir par daudz piesmēķējies.
Avots: ME III, 293
Avots: ME III, 293
'piesmēķēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: