piesmēķēt

pìesmẽķêt, tr., vollrauchen: nav veselīgi uzturēties piesmē̦ķē̦tās te̦lpās Vēr. II, 142. Refl. -tiês, viel, bis zum Überdruss rauchen: viņš ir par daudz piesmēķējies.

Avots: ME III, 293