pietaupītpìetaũpît, ‡ Refl. -tiês, sich schonen: cilvȩ̄kam jāpietaupās, lai nesabuojā savu veselību Ahs. jāsāk p. Jaun. Ziņas 1939, № 168, S. 2.Avots: EH II, 276
pietaupītpìetaũpīt,1) zurücklegend sparen, ersparen;2) schonen: zābakus ne˙vien iegādā, bet māk arī pietaupīt A. v. J. 1893, 5. I41.Avots: ME III, 302
pieglabātpìeglabât: traukus vajag p. ("pietaupīt") AP.; für den Notfall aufbewahren Salis.Avots: EH II, 250