pìetaũpīt,

1) zurücklegend sparen, ersparen;

2) schonen:
zābakus ne˙vien iegādā, bet māk arī pietaupīt A. v. J. 1893, 5. I41.

Avots: ME III, 302

pìetaũpît, ‡ Refl. -tiês, sich schonen: cilvȩ̄kam jāpietaupās, lai nesabuojā savu veselību Ahs. jāsāk p. Jaun. Ziņas 1939, № 168, S. 2.

Avots: EH II, 276