Paplašinātā meklēšana

‡ pìezîst, vollsaugen: p. pilnu vȩ̄dȩru.

Avots: EH II, 280

pìezîstiês,

1) sich ansaugen:
pie mana pakauša viņa piezīdās kâ ērce R. Sk. I, 123;

2) sich vollsaugen:
se̦sks nuokuostu trusīti un, piezīdies viņa asinis, apgultuos alā JR. III, 30. tukšā tā (spīgana) skrējuse ļuoti ātri, bet kad bijuse piezīdusēs piena, ... tad skrējiens gājis lē̦nām Etn. II, 88. (izkapts) asmens me̦lni-brūns, piezīdies lipīgas zāļu sulas J. Kļaviņš. - Von einem Betrunkenen sagt man "piezīdies kâ dēle" Etn. II, 62; auch: p. kâ uods.

Avots: ME III, 312, 313

pìezīt: p. par savu - auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 91. ļaudis, kuŗi nepiezina dieva Pas. X, 52 (aus Kapiņi). piezīst slimu VII, 104. tiesa piezina, ka itis ir pareizi 328 (aus Rositten). Refl. -tiês,

1): auch Selb.; p. arī daudzuos cituos grȩ̄kuos Jauns. Raksti IV, 319. piezinās par visiem nedarbiem Pas. XII, 42 (aus Lettg.). kalpi ķēniņam piesazina VIII, 317 (aus Rositten); ‡

2) sich bekennen als:
jis man vaira par avȩnu nepiesazina Jauns. Raksti VIII, 375.

Avots: EH II, 280

pìezīt anerkennen: meita piezīst juo par savu vīru Pas. II, 439. Refl. - -tiês, intr., eingestehen Zb. XVIII, 432: lakata īpašniece pirmā sākumā gan negribējuse piezīties, bet vē̦lāk ... teikuse visu taisnību Upīte Medn. laiki. piezīstuos, ka ne̦su slīcināt savus bē̦rnus Pas. III, 292.

Avots: ME III, 313