iepiktotiesìepiktuôtiês, in Zorn geraten, zornige Worte ausstossen: Pluostnieks atkal iepiktuojas Alm.Avots: ME II, 51
izpiktotiesizpiktuôtiês: viens par uotru i. un izniknuoties Dünsb. Trīs romant. gadīj. 51.Avots: EH I, 471
izpiktotiesizpiktuôtiês, tüchtig zürnen, grollen: izsirdījuos, izpiktuojuos, tik·pat ne·kas nebij Alm.Avots: ME I, 779
piktot‡ *piktuôt, zu erschliessen aus sapiktuôt. Refl. -tiês (ME. III, 213),1): auch Frauenb.; "iktuojās" (ME. III, 213) zu verbessern in "piktuojas"; ‡2) "?": vecei pa sē̦tu piktājuoties (= rīkuojuoties?) Pas. IX, 161.Avots: EH XIII, 231
sapiktotsapiktuôt, tr., erzürnen: Ažu sapiktuoja tāda muldēšana Blaum. Refl. -tiês, zornig, böse werden Wid.: viņš par tuo ļuoti sapiktuojās A. Upītis. ve̦ctē̦vs sapiktuojies un nuosviedis... dē̦lu zemē RKr. VIII, 2.Avots: ME II, 699