ļe̦kans,
1) schlaff, schlotternd C., Smilt., Erlaa, [Fest.], Mar.:
ruokas, luacekļi karājas ļe̦kani Sudr. E.
[paģībis cilvē̦ks paliek tāds ļe̦kans kâ lupata Stenden, Behnen.]
vaibsti ļe̦kani Stari 1, 119.
rasas pilnais zieds kļuva ļe̦kans kâ ve̦se̦lu dienu pie ce̦pures nē̦sāts Jauns,
uotrai mēle stīvāka, bet trešai atkal pārāk ļe̦kana Latv.;
2) kotig Dickeln n. U.
[Zur Bed. 1 vgl. leceklis; zur Bed. 2 - ļe̦ka I, s. Leskien Nom. 385.]Avots: ME II,
534