[kravât(iês) (li. kràvoties "укладываться"), s. kŗavât.]

Avots: ME II, 264

kŗavât [Dunika, Lautb., kravât Wandsen], kravât, -ãju, tr., freqn. zu kŗaũt, wiederholthäufen, kramen, packen: tas kŗavāja spēļu kārtis LP. VI, 26. pa Jurģiem nav vaļas šādus tādus iebūvie-šus kŗavāt Vēr. Il, 205. Refl. -tiês [li. kriàvoties],

1) sich wiederholt häufen:
padebešiem kravājuoties, pilnais mēness pazūdas;

2) herumkramen, packen:
viņš kravājas kārtīm gaŗa laika pēc LP. VII, 29, viņš kravājās (umgehen) ar saviem zemniekiem kâ ar malku Doku A.

Avots: ME II, 296, 297

kravât, Refl. -tiês,

2): sich zu schaffen machen
Auleja: jis ni˙kad nenuosēdēja - kravāvās i[r] kravāvās; "dauzīties apkārt" Pilda.

Avots: EH I, 644

kŗavât, Refl. -tiês,

2): umziehen
Strasden: viņš visu gadu kŗavejās: viņš jau ilgi nevar vienā vietā nuodzīvuot.

Avots: EH I, 665