Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'pilsāta' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'pilsāta' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (6)
počas
puõčas Autz, puôčas 2 MSil., die Ruine; "zerfallene Hütten" Tals.; Stelle, wo früher ein Gesinde stand Autz n. U., Neu-Bergfried: es darīšu jūsu pilsātas par puočām III Mos. 26, 31. pretim Kuokneses pils puočām Konv. 2 453. izrakumi puočās izdarīti ebenda 1390. bezdelīga nuolaidās zemē, palika par peli, iespruka puočās Pas. III, 397. Dissimilatorisch aus *puoščas (< aruss. пуща, woher auch li. pūščià "Wüste")?
Avots: ME III, 454
Avots: ME III, 454
sabendaroties
‡ sabe̦ndaruôtiês, =sabìedruôtiês: s. ar citiem pilsāta buršiem Dünsb. Piķis un Stintis 20. Vgl. ‡ sabe̦ndruôtiês.
Avots: EH II, 396
Avots: EH II, 396
samest
samest,
3): piens briesmīgi salds, - duomā, ka ar sukuru same̦sts (dass viel Zucker hinzugetan ist)
Salis;
6): tad nu krietni sametām! Orellen. sametiet (= sadzeriet) nu pa vienai un pa visai! Saikava; ‡
7) s. puogu ciet Seyershof, zuknöpfen;
‡
8) = samẽrît Frauenb.: piecas sienas sameta: liels baķis bij aude̦kla; ‡
9) Schläge verabfolgen
Dunika: samet viņam labi krietni! Refl. -tiês,
1): sametietēs (= sasēdieties), kur nu varat! Saikava. sametās (= sagāja kuopā; geringschätzig)
te tādi nuo pilsāta Frauenb. sametāmies (= sarunājāmies
2) un aizbraucām uz pilsē̦tu AP;
2): kuoks sameties līks Siuxt;
4): puns same̦tas (entsteht)
Sonnaxt. ļuoti bieži sienas sametēs ("me̦tuot iznāca"; vom Gewebe) Kaltenbr. kamuolīši (aude̦klu me̦tuot) jau same̦tušies (kļuvuši) mazi Auleja;
5): auch Orellen;
6): sich verwickeln (?):
gribē̦dama vare̦ni un ātri izrunāties, bet same̦zdamās un palikdama uz vietas Ciema spīg. 68.
Avots: EH XVI, 430
3): piens briesmīgi salds, - duomā, ka ar sukuru same̦sts (dass viel Zucker hinzugetan ist)
Salis;
6): tad nu krietni sametām! Orellen. sametiet (= sadzeriet) nu pa vienai un pa visai! Saikava; ‡
7) s. puogu ciet Seyershof, zuknöpfen;
‡
8) = samẽrît Frauenb.: piecas sienas sameta: liels baķis bij aude̦kla; ‡
9) Schläge verabfolgen
Dunika: samet viņam labi krietni! Refl. -tiês,
1): sametietēs (= sasēdieties), kur nu varat! Saikava. sametās (= sagāja kuopā; geringschätzig)
te tādi nuo pilsāta Frauenb. sametāmies (= sarunājāmies
2) un aizbraucām uz pilsē̦tu AP;
2): kuoks sameties līks Siuxt;
4): puns same̦tas (entsteht)
Sonnaxt. ļuoti bieži sienas sametēs ("me̦tuot iznāca"; vom Gewebe) Kaltenbr. kamuolīši (aude̦klu me̦tuot) jau same̦tušies (kļuvuši) mazi Auleja;
5): auch Orellen;
6): sich verwickeln (?):
gribē̦dama vare̦ni un ātri izrunāties, bet same̦zdamās un palikdama uz vietas Ciema spīg. 68.
Avots: EH XVI, 430
troksnēt
truoksnêt(iês), = trùokšņuôt, lärmen: pilsāta truoksnēšanu Glück Hiob 39, 10. tu nebīsies . . . nuo truoksnēšanas Spr. Sai. 3, 25. precinieki . . . truoksnējās Dünsb. Odiseja 1, 12.
Avots: ME IV, 253
Avots: ME IV, 253
troksnēties
truoksnêt(iês), = trùokšņuôt, lärmen: pilsāta truoksnēšanu Glück Hiob 39, 10. tu nebīsies . . . nuo truoksnēšanas Spr. Sai. 3, 25. precinieki . . . truoksnējās Dünsb. Odiseja 1, 12.
Avots: ME IV, 253
Avots: ME IV, 253
vārti
vā`rti (li. var̃tai, apr. warto, r. воротá, serb. vráta dass.),
1) vārtis (nom. pl.) Manz., Elv., Glück, Demin. vãrteļi (li. varteliai) Līn., die Pforte, das Tor
U.: elles vārtis Manz. Post. I, 7. debess vārtis Glück I. Mos. 28, 17, caur... pilsāta vārtīm I. Mos. 23, 10. pagalma vārtu apse̦gs II. Mos. 38, 18. pie vārtu durvīm Richter 18,16. caur šaurām vārtīm Matth. 7. pilsāta vārti tuop atvē̦rti Judith 10, 9;
2) ein Gestell zum Kleetrocknen
Golg., Ogershof, Waridsen. vārtis für vārti wohl nach duris "Tür". Zu vēri "auf- resp. zumachen (eine Tür)".
Avots: ME IV, 510
1) vārtis (nom. pl.) Manz., Elv., Glück, Demin. vãrteļi (li. varteliai) Līn., die Pforte, das Tor
U.: elles vārtis Manz. Post. I, 7. debess vārtis Glück I. Mos. 28, 17, caur... pilsāta vārtīm I. Mos. 23, 10. pagalma vārtu apse̦gs II. Mos. 38, 18. pie vārtu durvīm Richter 18,16. caur šaurām vārtīm Matth. 7. pilsāta vārti tuop atvē̦rti Judith 10, 9;
2) ein Gestell zum Kleetrocknen
Golg., Ogershof, Waridsen. vārtis für vārti wohl nach duris "Tür". Zu vēri "auf- resp. zumachen (eine Tür)".
Avots: ME IV, 510