Paplašinātā meklēšana

ârpìlsē̦ta, die ausserhalb der Stadt liegende Stadt, d. i. die Vorstadt.

Avots: ME I, 243

‡ brĩvpìlsē̦ta*, eine Freistadt.

Avots: EH I, 243

ìekšpilsē̦ta, die innere Stadt: Rīgas iekšpilsēta.

Avots: ME II, 31

liẽlpìlsẽ̦ta, die Grosstadt: Maskaviņu, lielpilsē̦tu, aiz ce̦pures aizsprauduos BW. 13186.

Avots: ME II, 500

mazpìlisẽ̦ta, die Kleinstadt, die Provinzstadt.

Avots: ME II, 573

‡ piepilsȩ̄ta, das Gelände in der Nähe einer Stadt: pa daudzajiem piepilsȩ̄tas ceļiem kustējās cilvȩ̄ki Jauns. Raksti V, 198.

Avots: EH II, 265

pìlsẽ̦ta: auch Fil. mat. 55, BW. 13186, 5 var.; ein Demin. pilsētele Delle Negantais nieks 225.

Avots: EH II, 233

pìlsẽ̦ta PS., Wolm., C., pilsē̦ta Bauske, Wandsen, Kl., Lis., N.-Peb., Widdrisch, Jūrg., Bers., Schwanb., Salis, auch pìlsẽ̦ts, pilsê̦ta ² Salisb., Dunika (neben sẽ̦ta), die Stadt: galvas pilsē̦ta, die Hauptstadt. Zu pils+sẽ̦ta.

Avots: ME III, 217

prìekšpìlsẽ̦ta, die Vorstadt, ein abgelegenes Stadtviertel: Rīgas priekšpilsē̦tas. līdz "Puguliņam" viņuos laikuos stiepusēs Cē̦su priekšpilsē̦ta Etn. II, 158.

Avots: ME III, 396

vìrspilsẽ̦ta Kaudz. Jaunie Mērn. laiki, die Hauptstadt (gew. galvas pilsẽ̦ta).

Avots: ME IV, 614

bur̃zma [Roop, AP., bur̂zma Mar., Bächhof, bur̂zma ² Ruj., Salisb., Selg., Wandsen, Grünwald], das Gedränge, Gewühl, der Tumult (= burza): ļaužu burzma. es biju izgājis nuo pilsētas turokšņa un burzmas Vēr. II, 1070. dzīve vienā nemierā un burzmā A. XI, 268.

Avots: ME I, 356

I samàldît, Refl. -tiês,

2): mājā nākdama es samaldījuos L. Perlbacha Priekšpilsētas noslēpums 27.

Avots: EH II, 428